/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/07/31/12423620t1h9c62.jpg)
Revolūcijas laikā Krievijas impērijas cars Nikolajs II atteicās no troņa un tika arestēts. Ne Krievijas Pagaidu valdība, ne vēlākā padomju valdība īsti nezināja, ko ar Romanovu ģimeni iesākt.
Radinieku nodevība, viltus vēstules un ģimenes nošaušana mājas pagrabā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1917. gada novembrī varu Krievijā pārņēma boļševiki ar Vladimiru Ļeņinu priekšgalā. Kamēr ģimene atradās mājas arestā, Nikolajs II sazinājās ar saviem radiem Lielbritānijā un Francijā un lūdza tiem sniegt patvērumu. Abas valstis atteica, iespējams, tāpēc, ka zināja par Romanovu nelāgo slavu, krievu negatīvo attieksmi pret cara ģimeni un baidījās pieņemt nepopulāru lēmumu.
Romanovus turēja apcietinājumā un vadāja no pilsētas uz pilsētu, jo sākotnēji boļševiki vēlējās viņus tiesāt.
/nginx/o/2019/07/31/12423631t1he828.jpg)
Turpinoties revolūcijai, boļševiki sāka uztraukties, ka Romanovi varētu nonākt Baltās armijas (kustība pret boļševikiem) rīcībā. Tālaika vara no šāda scenārija centās izvairīties, jo Baltā armija caru varētu atbrīvot un viņš atkal, Eiropas un pārējo nāciju skatījumā, varētu kļūtu par likumīgo Krievijas valdnieku.
Plānojot, kā izvairīties no nevēlama revolūcijas iznākuma, 1918. gada jūnija beigās tika vadīta viltotu vēstuļu slepena nodošana cara ģimenei. Safabricētajās vēstulēs franču valodā tika apgalvots, ka monarhijas atbalstītāji gatavojas ģimeni izglābt. Šīs vēstules kopā ar cara atbildēm vēlāk tad varētu tikt izmantotas kā attaisnojums Romanovu ģimenes nogalināšanai.
1918. gada jūlija vidū Baltā armija pietuvojās Jekaterinburgai, kur Ipatjeva namā mitinājās cara ģimene.
17. jūlija naktī mājas sargi pamodināja Romanovu ģimeni un lika sagatavoties kārtējam pārbraucienam uz citu pilsētu, jo pašreizējā vietā vairs neesot droši. Vēl joprojām cerot uz izglābšanos, ģimenes sievietes bija drēbēs iešuvušas visas savas dārglietas, reliģiskās ikonas un naudu.
Romanovus un dažus viņu kalpotājus noveda pagrabā - viņiem tika pateikts, ka tur jāgaida mašīna, kas viņus aizvedīs. Dažas minūtes vēlāk istabā ieradās nāvessoda izpildes vienība un Ipatjeva nama komendants Jakovs Jurovskis skaļi nolasīja Urālu apgabala izpildkomitejas lēmumu:
"Nikolaj Aleksandrovič, Urālu apgabala izpildkomiteja ir nolēmusi jūs nošaut."
Nikolajs II pārjautājis, ko Jurovskis teicis - viņš ātri atkārtojis rīkojumu un tad sākta apšaude. Jurovskis pavērsis stobru uz Nikolaju un izšāvis. Pārējie uzsākuši haotisku šaušanu, līdz visi upuri bija nokrituši. Daži pēc apšaudes, pateicoties drēbēs iešūtajām dārglietām, izdzīvoja - tie pēc tam tika nogalināti ar durkļiem.
Līķi kravas mašīnā tika aizvesti uz kādu netālu rūdas raktuvi, ielikti bedrē, aplieti ar sērskābi un aprakti. Divi ķermeņi tika sadedzināti un aprakti tieši uz ceļa.
Divas dienas vēlāk laikrakstos nonāca paziņojums par cara nogalināšanu, savukārt pārējo ģimenes locekļu liktenis un atrašanās vieta atklāta netika. Tas radīja iemeslu dažādām baumām un pat vairākus desmitus gadu pēc tam dažādi viltvārži mēģinājuši uzdoties par kādu no Romanovu ģimenes locekļiem.
/nginx/o/2019/07/31/12423346t1ha372.jpg)
Cara Nikolaja II, carienes Aleksandras un viņu meitu Olgas, Tatjanas un Anastasijas, kā arī četru kalpotāju mirstīgās atliekas tika atrastas 1979. gadā un pārapbedītas Svētā Pētera un Pāvila katedrālē Sanktpēterburgā. Dēla Alekseja un meitas Marijas mirstīgās atliekas atrastas vien 2007. gadā, ar to noslēdzot gadiem ilgās spekulācijas par caru ģimenes patieso likteni.