Liels, bet neizziņots kodolnegadījums. Izpētīts, no kurienes 2017. gadā uzradās radioaktīvais mākonis virs Eiropas (7)

Pētījums publicēts ASV akadēmiskajā žurnālā "Proceeding of the National Academy of Sciences". Ar to var iepazīties šeit. 

Krievijā un vairākās Eiropas valstīs 2017. gada rudenī tika fiksēta "ekstremāli augsta" rutēnija-106 koncentrācija, ko gan zinātnieki atzina par nekaitīgu. 

Novembrī Krievijas meteoroloģiskais dienests atzina, ka laikā no 25. septembra līdz 1. oktobrim monitoringa stacijas Argajašā un Novogornijā esot fiksējušas rutēnija-106 klātbūtni. Viela esot konstatēta gaisa paraugos Krievijas dienvidos, un vēlāk noplūde esot sasniegusi "visas Eiropas valstis, sākot ar Itāliju un virzoties tālāk uz Eiropas ziemeļiem", sākot ar 29.septembri.

Augstākā radioaktīvās vielas koncentrācija fiksēta Aragajašā - ciemā Čeļabinskas reģionā Urālu kalnos. Tā 986 reizes pārsniegusi normu.

Jau tolaik "Greenpeace" aktīvisti norādīja uz netālu esošo "Majak" ķīmisko rūpnīcu, kurā tiek pārstrādāta kodoldegviela. Tomēr Krievija šo versiju stingri noraidīja. Krievijas izmeklētāji uzstāja, ka rūpnīcā "Majak" jau daudzus gadus neesot ražots rutēnijs-106, bet pie noplūdes vainoja atmosfērā sadegušu satelītu.

Tomēr Francijas kodoldrošības institūta IRSN zinātnieka Olivjē Masona vadītā gandrīz 70 zinātnieku komanda izslēdza iespēju, ka pie vainas varētu būt bijis satelīts. "Mērījumi liecina par lielāko vienreizēji radioaktīvo materiālu noplūdi no civilās pārstrādes rūpnīcas," norāda viens no pētījumā iesaistītajiem zinātniekiem - radioekologs Georgs Šteinhauzers no Hanoveres Universitātes.

"Balstoties uz gaisā esošās koncentrācijas izplatīšanos un ķīmiskajiem apsvērumiem, iespējams pieņemt, ka noplūdes izcelsmes vieta ir dienvidu Urālu reģions Krievijas federācijā," teikts pētījumā.

Zinātnieki analizēja vairāk nekā 1300 radioaktīvā mākoņa mērījumus, ko ierakstīja 176 stacijas gandrīz 30 valstīs.

Lai arī radiācijas mākonis nebija kaitīgs cilvēku veselībai, tas tomēr uzskatāms par nopietnāko radioaktīvo materiālu noplūdi kopš Fukušimas AES avārijas 2011.gadā.

Pētījuma autori uzskata, ka rutēnijs-106 radies kā blakusprodukts, kad rūpnīcā "Majak" mēģināja iegūt cērija-144 izotopus tālākai izmantošanai neitrīno eksperimentos Itālijas laboratorijā.

"Lai arī pagaidām nav nekāda oficiāla ziņojuma [no Krievijas], mēs ļoti labi saprotam, kas visdrīzāk notika," uzsver pētījuma autori.

Ja viņu izstrādātais modelis ir precīzs, negadījums "Majak" rūpnīcā notika 2017.gada 25. vai 26.septembrī.

Kā norāda portāls "ScienceAlert", Itālijā plānotais eksperiments SOX tika atcelts dažus mēnešus pēc radioaktīvā mākoņa parādīšanās, jo laboratorija nevarēja iegūt tam nepieciešamo cēriju-144.

Tikmēr Krievijas valdības aģentūras "Rosatom" pārstāvis noliedza, ka rūpnīcā "Majak" pirms nepilniem diviem gadiem notika negadījums. "Mēs pastāvam uz to, ka nevienā no "Rosatom" kontrolētajām rūpnīcām nav bijuši notikumi, par kuriem vajadzētu ziņot," norāda Krievijas kodolaģentūra.