Krauklis: Pēc akcīzes samazināšanas Igaunijā alkohola pārdošanas apjoms Valkā krīt, bet ne dramatiski

Politiķis pieļāva, ka izmaiņas nav notikušas dramatiski, jo Igaunijā pagājis zināms laiks, kamēr tirgotāji izpārdeva preci vēl ar augstāku akcīzi. Reālais pārdošanas apjomu kritums Valkā varētu būt 10% vai nedaudz vairāk, lēsa Krauklis.

Pēc mēra domām, Igaunijas galvenais mērķis, samazinot akcīzi alkoholam, bija atgūt Somijas tūristus, un viņam šķiet, ka kaimiņiem tas ir izdevies. Arī Valkā "alkohola tūristus" varot redzēt no visas Skandināvijas - ja agrāk pamatā tie bijuši no Igaunijas un mazāk no Somijas, tad tagad tos redzot arī no Zviedrijas un Norvēģijas.

Krauklis domā, ka Latvijas lēmums arī samazināt akcīzi bijis pareizs, līdz ar to nodokļu ieņēmumu kritums budžetā būs minimāls. Tirgotājus gan uztraucot, ka Latvijas lēmums ir ierobežots uz pusgadu. Politiķis uz akcīzes samazinājumu mudināja skatīties vairāk kā uz iespēju piesaistīt Skandināvijas pircējus, nevis saistībā ar pašmāju patērētājiem.

Kā ziņots, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, par 15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Grozījumi būs spēkā no šī gada 1. augusta līdz 2020. gada 29. februārim.

Likuma autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro.

Par akcīzes likmes regulējumu pēc 29. februāra vēl varētu lemt, ņemot vērā arī vienošanos par valsts budžeta likumprojektiem, iepriekš žurnālistiem pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP). Viņš iepriekš arī norādīja, ka to ietekmēšot Latvijas un Igaunijas iespējamās sarunas.