Savukārt Pasaules dabas fonda klimata vēstniece Latvijā Kristiāna Griķe raidījumam pauž: "To varētu salīdzināt ar krājkasīti. Ja mums ir 500 eiro mēnesī, tie ir 6000 eiro gadā, un mēs viņus visus esam iztērējuši jau 13. aprīlī. Ar ko mēs dzīvojam pārējo gadu? Vai nu mēs aizņemamies no kāda, vai tas ir tāds ātrā kredīta variants."
Aprēķināts, ka šobrīd mēs dzīvojam tā, it kā mums būtu nevis viena, bet gandrīz divas planētas. Iemesli tam ir gan pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits, gan arī arvien lielāka cilvēku vēlme pēc dažādiem produktiem un pakalpojumiem, kuru ražošana patērē lielu apjomu dabas resursu.
"Līdz ar to tā slodze uz pasaules ekosistēmu aug. Un mūsu efektivitāte, ar kuru mēs cenšamies siltināt mājas, padarīt efektīvākus enerģijas ražošanas procesus, tā netiek līdz tam augošajam pieprasījumam," raidījumā saka Brizga.
Zemes pārtēriņa dienu valstis sasniedz atšķirīgos brīžos. Katara un Luksemburga savus resursus iztērē ātrāk nekā divos mēnešos. Piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, ASV, Kanāda, Dānija un Austrālija kritisko punktu šogad sasniedza marta beigās. Tikai dažas valstis, piemēram, Kuba, Nikaragva, Irāka, Ekvadora un Indonēzija šo punktu sasniedz gada beigās – decembrī.
Latvija šobrīd esot nosacīti labā situācijā. Mūsu pašu resursi joprojām spēj atjaunoties lielākā apjomā, nekā ir mūsu patēriņš. Taču ņemot vērā, ka izmantojam arī citur saražoto, ceļojam un iesaistāmies citos globālos procesos, arī Latvijas iedzīvotāju ekoloģiskā pēda ir lielāka nekā to varam atļauties.