:format(webp)/nginx/o/2019/07/31/12421952t1h1518.jpg)
Pirmdien, 29. jūlijā, Latvija sasniedza Zemes patēriņa dienu, kas nozīmē, ka no 30. jūlija esam sākuši tērēt vairāk dabas resursu, nekā Zeme spēs atjaunot. Ar katru gadu šis datums pienāk ātrāk, tāpēc eksperti aicina nopietnāk domāt par patēriņa samazināšanu, vēsta ārvalstu mediji un raidījums TV3 Ziņas.
Ja Zemes dabas resursi būtu bankas konts, tad no šodienas tas būtu iztukšots un atlikušo gadu mums būtu jādzīvo uz parāda.
Šogad 29. jūlijs ir tā diena, kurā planētas iedzīvotāju patērētais dabas resursu apjoms pārsniedza to daudzumu, ko Zeme šī gada laikā spēs atjaunot.
Dienu, kad cilvēce pārtērē tai nosacīti piešķirtos ikgadējos atjaunojamos dabas resursus, izskaitļo jau vairāk nekā 50 gadus. To nosaka pēc formulas, kurā dabas resursu daudzumu, ko Zeme attiecīgajā gadā spēj radīt, izdala ar pasaules ekoloģiskās pēdas nospiedumu jeb izmantoto dabas resursu daudzums attiecīgajā gadā un sareizina ar 365 dienām.
Tik agri, cik šogad, Zemes resursi iztērēti ir pirmo reizi.
Pērn kritiskā robeža tika sasniegta 1. augustā. Pēdējo 20 gadu laikā sarkanā līnija tiek pārkāpta arvien agrāk, – pirms 20 gadiem tos sasniedza septembra beigās.
"Šī ekoloģiskā parāda diena ar katru gadu tuvojas un tuvojas gada sākumam. Un tas ir tāds brīdinājums, ka mēs pasaulē tērējam vairāk resursus nekā planēta spēj mums nodrošināt. Mēs dzīvojam uz parāda. Ilgtermiņā to noteikti darīt nav iespējams," raidījumam TV3 Ziņas norāda biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga.
Savukārt Pasaules dabas fonda klimata vēstniece Latvijā Kristiāna Griķe raidījumam pauž: "To varētu salīdzināt ar krājkasīti. Ja mums ir 500 eiro mēnesī, tie ir 6000 eiro gadā, un mēs viņus visus esam iztērējuši jau 13. aprīlī. Ar ko mēs dzīvojam pārējo gadu? Vai nu mēs aizņemamies no kāda, vai tas ir tāds ātrā kredīta variants."
Aprēķināts, ka šobrīd mēs dzīvojam tā, it kā mums būtu nevis viena, bet gandrīz divas planētas. Iemesli tam ir gan pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits, gan arī arvien lielāka cilvēku vēlme pēc dažādiem produktiem un pakalpojumiem, kuru ražošana patērē lielu apjomu dabas resursu.
"Līdz ar to tā slodze uz pasaules ekosistēmu aug. Un mūsu efektivitāte, ar kuru mēs cenšamies siltināt mājas, padarīt efektīvākus enerģijas ražošanas procesus, tā netiek līdz tam augošajam pieprasījumam," raidījumā saka Brizga.
Zemes pārtēriņa dienu valstis sasniedz atšķirīgos brīžos. Katara un Luksemburga savus resursus iztērē ātrāk nekā divos mēnešos. Piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, ASV, Kanāda, Dānija un Austrālija kritisko punktu šogad sasniedza marta beigās. Tikai dažas valstis, piemēram, Kuba, Nikaragva, Irāka, Ekvadora un Indonēzija šo punktu sasniedz gada beigās – decembrī.
Latvija šobrīd esot nosacīti labā situācijā. Mūsu pašu resursi joprojām spēj atjaunoties lielākā apjomā, nekā ir mūsu patēriņš. Taču ņemot vērā, ka izmantojam arī citur saražoto, ceļojam un iesaistāmies citos globālos procesos, arī Latvijas iedzīvotāju ekoloģiskā pēda ir lielāka nekā to varam atļauties.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)