Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Nepieredzēti plaši mežu ugunsgrēki posta Sibīrijas, Skandināvijas, Grenlandes un Aļaskas ziemeļus (4)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Liesmas. Ilustratīvs attēls.
Liesmas. Ilustratīvs attēls. Foto: Agnese Gulbe/LETA

2019. gada vasaras sezona ir atnesusi nepieredzēti plašus mežu ugunsgrēkus zemeslodes polārajiem apgabaliem. Uguns posta Sibīrijas, Skandināvijas, Grenlandes un Aļaskas ziemeļus.

Šīs vasaras mežu ugunsgrēki Zemes polārajos reģionos ir stipri plašāki nekā iepriekš - piemēram, Sibīrijā meža ugunsgrēki plosās vairākus miljonus hektāru plašā teritorijā. Kopumā planētas ziemeļos šobrīd konstatēti vairāk nekā simts meža ugunsgrēki.

Kaut arī pārsvarā liesmas plosās neapdzīvotās teritorijās, ugunsgrēku ietekmi izjūt pat visai attālu esošās apdzīvotās vietas. Degšanas radīto dūmu mākoņi ir tik milzīgi, ka redzami pat no kosmosa.

Vissmagāk šo atmosfēras piesārņojumu ar oglekļa dioksīdu izjūt Krievijas ziemeļaustrumu pilsētu iedzīvotāji, kuri spiesti dzīvot teju smogā. 

Tiek lēsts, ka jūnijā vien meža ugusgrēku rezultātā atmosfērā nonāca aptuveni 50 megatonnas oglekļa dioksīda - tas ir apmēram tikpat, cik gadā saražo visa Zviedrija.

Meža ugunsgrēki maija - oktobra periodā Zemes ziemeļu reģionos ir ierasta parādība. Parasti tos izraisa zibens spērieni, un daži pētnieki pat apgalvo, ka šādi sezonāli ugunsgrēki ir noderīgi ziemeļu ekosistēmām. Tomēr šī gada vasaras ugunsgrēku mērogu zinātnieki vērtē kā līdz šim nepieredzētu.

Gaisa temperatūra arktiskajos apgabalos šogad paaugstinās straujāk nekā uz planētas kopumā, un šis karstais laiks sekmē ugunsgrēku izplatību. Kā papildu faktors kalpo arī lietus trūkums, kā rezultātā ziemeļu apgabali ir ļoti sausi, un spēcīgais vējš.

Turklāt daudzviet atkususī un izžuvusī augsne pārsvarā sastāv no kūdras, kas ļoti labi deg un degšanas procesā izdala ievērojami lielāku oglekļa dioksīda daudzumu nekā koksne.

Zinātnieki brīdina, ka tā ir mūsu planētas jaunā realitāte - siltākā pasaulē palielināta siltmnīcas gāzu koncentrācija veicina planētas sasilšanu, kas savukārt sekmē vēl lielāku oglekļa dioksīda apjoma nonākšanu atmosfērā.

Tas ir kā nebeidzams aplis - sodrēju daļiņas no ugunsgrēku dūmiem nosēžas uz ledus klātajiem ziemeļu apgabaliem, padarot tos tumšus un vēl vairāk sekmējot to kušanu.

Tomēr varasiestādes nesteidzas ar ugunsgrēku dzēšanu. Krievijas amatpersonas jau paziņojušas, ka dzēšanas izmaksas būtu stipri lielākas nekā zaudējumi, ko nodara uguns.

Līdzīgu viedokli pauž arī amatpersonas Aļaskā.

Tikmēr Sibīrijas iedzīvotāji sociālajos tīklos pamatoti norāda, ka šiem ugunsgrēkiem tiek pievērsta niecīga mediju uzmanība, salīdzinot, piemēram, ar Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēku.

"Neaizmirsīsim, ka daba ir tikpat svarīga kā vēsture," raksta kāds soctīklu lietotājs. "Tie nav tikai nodeguši meži un dūmi. Ugunī dzīvību ir zaudējuši arī tūkstošiem meža dzīvnieku."

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu