Degvielas tirgotāji: Aizliegums pārdot alkoholu degvielas uzpildes stacijās nav pamatots un kropļos konkurenci (8)

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies.

"To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan "HoReCa" (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem," viņa sacīja.

Tāpat Ligere piebilda, ka nav pamata automātiski pieņemt, ka, piemēram, transportlīdzekļu vadītāji, kas izraisījuši ceļu satiksmes negadījumu alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies kādā no DUS veikaliem. Līdz ar to nav pamata prognozēt, ka līdz ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības aizliegumu DUS mazināsies gadījumu skaits, kad transportlīdzekļu vadītāji vada transportlīdzekli alkohola reibumā un secīgi izraisa ceļu satiksmes negadījumu.

"Statistika patlaban liecina, ka transportlīdzekļu vadītāju alkohola reibumā izraisīto smago ceļu satiksmes (ar cietušajiem) negadījumu īpatsvars ar katru gadu mazinās, tāpat mazinās ar bojā gājušo skaits šajos negadījumos. Alkohola tirdzniecības aizliegums DUS veikalos nav un nevar būt instruments plānā norādīto mērķu sasniegšanai tā neefektivitātes dēļ," teica Ligere.

Pēc viņas minētā, lai samazinātu alkohola pieejamību un izplatību, tas ir jāplāno kompleksi un visaptveroši, paredzot visiem alkoholisko dzērienu tirgotājiem vienādus nosacījumus, nevis bez izvērtējuma aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību tirgotāju lokam, kas pēc alkoholisko dzērienu vietu skaita un pārdotā apmēra ir mazākumā.

"Daudz efektīvāku un redzamāku rezultātu alkohola pieejamības un izplatības mazināšanā panāktu, vispirms izpētot cēloņus alkohola lietošanai, izskaužot nelegālā alkohola izplatību un tā lietošanu, kā arī, paredzot visiem alkoholisko dzērienu tirgotājiem vienādus ierobežojumus bez izņēmumiem," pauda Ligere.

Vienlaikus Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis norādīja, ka aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus DUS ir klajš konkurences pārkāpums.

"Plāns nesatur nekādu izvērtējumu un pamatojumu, kāpēc tieši DUS būtu jānoteic šāds aizliegums, nevis, piemēram, lielveikalos. Šāds aizliegums nekādā veidā nesamazinās pieejamību, jo faktiski pircēju plūsma tiek novirzīta uz tuvākajiem veikaliem, kuriem nekādi aizliegumi netiek paredzēti. Rezultātā DUS veikalos pirkumu grozs mazināsies, savukārt, veikalos proporcionāli pieaugs pārdoto alkoholisko dzērienu apmērs, nekāds cits rezultāts ar šādu pasākumu nevar tikt sasniegts. Uzskatām, ka šāds aizliegums ir valsts sankcionēta alkoholisko dzērienu tirdzniecības pārdale par labu veikaliem," teica Karčevskis.

LETA jau ziņoja, lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados Veselības ministrija vēlas noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai.

Ministrija piedāvā alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanu un stingrāku kontroli, piemēram, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu DUS. Savukārt attiecībā uz kontroli plānots stingrāk uzraudzīt, lai alkoholu nepārdod nepilngadīgām personām, kā arī pastiprināt nelegālā alkohola aprites kontroli.

Degvielas tirgotāju asociācija ir brīvprātīga degvielas tirgotāju apvienība. Tās biedri ir SIA "Astarte-nafta", SIA "Circle K Latvia", "Latvijas nafta" staciju tīkls (SIA "East-West Transit"), SIA "Latvijas propāna gāze", SIA "Neste Latvija", SIA "Orlen Latvija", SIA "Rohe Latvijā", AS "Viada Baltija" un SIA "Vides konsultāciju birojs".