Pūce saņem kārtējo pārmetumu par reģionālo reformu (3)

24. jūlijā, tiekoties ar Pūci viņa organizētajās konsultācijās ar Alsungas, Kuldīgas un Skrundas novada deputātiem par iecerēto Kuldīgas novada apvienoto administratīvo teritoriju, Alsungas novada domes deputāti argumentēja plānotās reformas ietekmi uz Alsungas novada teritoriju un iedzīvotājiem un informēja, ka neatbalsta Alsungas novada pievienošanu Kuldīgas novadam, jo tas pasliktināšot Alsungas novada iedzīvotāju iespējas saņemt pakalpojumus un palēnināšot teritorijas attīstību.

Alsungas novada domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka reformas rezultātā Alsungas iedzīvotājiem tiks atņemta iespēja lemt par savas teritorijas un kopienas vajadzībām un finansējumu šo vajadzību apmierināšanai, kā arī samazināsies piederības, atbildības sajūta, kas kalpo par pamatu iniciatīvām, aktivitātei un radošumam kopienas attīstības nodrošināšanai.

Alsungas novada deputāti ieteica nevis pārzīmēt robežas, bet izstrādāt tādu teritorijas attīstības pārvaldības reformu, lai radītu efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas vienlīdzīgu reģionu attīstības veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei, stāstīja Kalniņa.

Tikšanās noslēgumā domes priekšsēdētāja ministram vaicājusi, ko no ieteiktā un argumentiem ministrs ņems vērā un kā plāno pilnveidot piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli.

Tā kā ministrs savā atbildē desmit minūšu laikā vēl nebija devis konkrētu atbildi, Alsungas novada domes deputāti uzskatīja, ka šī tikšanās ir formāla un tās mērķis, pretēji uzaicinājumā paustajam, nav konsultēšanās. Tāpēc Alsungas novada domes deputāti atstāja telpu, sacīja domes priekšsēdētāja.

Kalniņa ir pārliecināta, ka patlaban Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās konsultācijas ir tikai ''ķeksītim" un neviens VARAM pat negrasās ieklausīties pašvaldību deputātu priekšlikumos, jo visur tiek runāts viens un tas pats teorētiskais priekšlasījums ar tēlainiem salīdzinājumiem, kas nepiedāvā nevienu risinājumu tām problēmām, kas neatliekami Latvijā būtu jārisina.

Piemēram, VARAM pašvaldību profilos tiek atklāts, ka 2030. gadā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās un šī reforma šo visaktuālāko problēmu nerisina, uzsvēra Kalniņa.

Viņa atzinīgi novērtēja zinātnieku izstrādāto Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformu jeb alternatīvo reformu, par kuru, pēc viņas domām, vajadzētu nopietni diskutēt.

Jau ziņots, ka VARAM izstrādātā administratīvi teritoriālā reforma paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 esošajām līdz 35, kas ļoti līdzinātos tam administratīvajam iedalījumam, kāds valstī pastāvēja līdz 2009. gadam.

Savukārt Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.