Bērnu sērijveida slepkava un bibliotekāre, kas atklāja viņa noslēpumu (2)

Pratināšanā Venners uzvedies mierīgi un atbildējis uz visiem jautājumiem. Viņš apgalvojis, ka nav nekādā mērā saistīts ar sievietes pazušanu un labprātīgi iesniedzis savus pirkstu nospiedumus, cerībā, ka tas atbrīvotu viņu no policijas aizdomām. Liels bijis visu iesaistīto pārsteigums, kad atklājies, ka pirkstu nospiedumi īstenībā pieder kādam citam.

Pamestais bērns treileru parkā

Vienā no Kalifornijas treileru parkiem 1986. gadā parādījies kāds vīrietis, kas stādījies priekšā kā Gordons Džensons. Ar viņu bijusi izkāmējusi piecus gadus veca meitenīte, kuru sauca Liza. Gordons apgalvojis, ka Liza ir viņa meita. Meitenes izskats mazliet uztraucis kaimiņus - Liza staigājusi notraipītā apģērbā, kas viņai bijis pāris izmērus par mazu un bieži sūdzējusies par izsalkumu.

» "Kalifornijas šausmu māja" - vardarbīgi vecāki aptuveni 25 gadu garumā spīdzināja 12 bērnus

Pēc pāris treileru parkā nodzīvotiem mēnešiem vīrietis atstājis meiteni pie saviem kaimiņiem un pazudis. Kad kļuvis skaidrs, ka viņš neatgriezīsies, viņi vērsušies pēc policijas palīdzības. Pēc Lizas nopratināšanas kļuvis skaidrs, ka viņa ir cietusi no seksuālas vardarbības. Meitenes stāstā uztraukumu raisījusi vēl kāda detaļa - Liza apgalvojusi, ka viņai agrāk bijušas māsas un brāļi, taču tie esot saēdušies indīgas sēnes un nomiruši. Pēcāk policija atradusi arī kādu sievieti, kas esot pazinusi Džensonu divus gadus iepriekš, 1984. gadā. Viņa apgalvojusi, ka redzējusi viņu ar vēl vienu bērnu - meitenīti zīdāmā vecumā. Par bērna likteni nekas vairāk nav bijis zināms.

Treileru parks tika rūpīgi pārmeklēts, taču izdevies atrast tikai vienu Džensona pirkstu nospiedumu. Šis nospiedums sakritis ar kāda Kērtisa Kimbola datiem, kurš gadu iepriekš bija ticis aizturēts par spēkrata vadīšanu dzērumā, turklāt mašīnā esot bijis arī bērns. Aizturētā apraksts sakrita ar Džensona izskatu. 

Izmeklētāji noskaidrojuši, ka vīrietis ir apceļojis gluži vai visu valsti, taču nekur nebija uzturējies pārlieku ilgi. Viņš esot bijis harizmātisks un baudījs pretējā dzimuma pārstāvju simpātijas, taču izrādījes, ka pat viņa "draugi" neko īsti nezina par viņa identitāti. Daži liecinājuši, ka viņš runājis ar smagu ASV dienvidu akcentu, citi piezīmējuši vīrieša "Austrumu krasta" runas manieri. Aptaujātie galvojuši, ka vīrietis pratis vairākas valodas - viņš esot runājis franču valodā un spējis sazināties arī spāņu, ķīniešu un pat arābu valodās.

Noziedzinieku noķēra vien pēc trim gadiem, turklāt netīšām - viņš esot vadījis nozagtu auto. Viņam piedāvājuši darījumu - viņam neizvirzītu seksuālās uzmākšanās apsūdzību gadījumā, ja viņš atzītu ļaunprātīgu bērna pamešanu. Vīrietis piekrita un uz pusotru gadu nokļuva aiz restēm - viņu 1990. gada oktobrī atbrīvoja no apcietinājuma pirms termiņa beigām. Vīrietis nav sagaidījis pārbaudes perioda beigas un uzreiz aizbēdzis.

Noslēpumu lavīna

Lai arī "Lerijs Venners" 2001. gadā neatzina, ka būtu ko nodarījis korejiešu izcelsmes sievietei, pārbaudes termiņa neievērošana kļuva par formālu iemeslu atkārtotai apcietināšanai. Liels bijis pārsteigums, kad Lerijs pēc pirmās tiesas sēdes pēkšņi tomēr atzinies Jinas Sun Džunas slepkavībā. Izmeklētājai Roksanai Grjonhaidai šāda vaļsirdīga atzīšanās esot likusies aizdomīga - viņa nojautusi, ka vīrietis nevēlas, lai kāds "uzrok" viņa pagātni. Vīrietim piesprieduši mūža ieslodzījumu, taču izmeklētājai joprojām bijuši pārāk daudz jautājumi, uz kuriem nav atbildes. DNS analīze apstiprinājusi aizdomas par to, ka treileru parkā pamestā meitenīte nav Vennera meita, taču noziedznieks turpinājis klusēt. Viņš 2010. gadā nomira cietumā, tā arī neatklājot daudzas sava šausminošā dzīvesceļa detaļas.

2015. gadā nu jau pieaugusī Liza Džensone izlēmusi pati uzmeklēt savus īstos vecākus. Viņa nosūtījusi savu DNS paraugu uzņēmumiem, kas specializējas ciltsrakstu izveidē un gaidījusi atbildi. Rezultāti liecinājuši, ka Lizai esot saikne ar kādu franču izcelsmes kanādiešu ģimeni, kas dzīvo Ņuhempšīras štatā. Rezultāti uzrādījuši, ka viena no sievietes tuvākajām radiniecēm ir kāda Denīze Boudina. Izrādījies, ka par viņas likteni nekas nav zināms - viņa pēdējo reizi bija redzēta 1981. gada Pateicības dienas svinībās ar savu ģimeni un partneri - vīrieti, kas uzdevies par Bobu Evansu. Viņa bijusi 23 gadus veca un audzinājusi sešus mēnešus vecu meitenīti. Tiek uzskatīts, ka Denīze bijusi Lizas māte.

Izmeklētāji arhīvā atraduši Boba Evansa fotogrāfiju - to uzņēmusi policija pēc aresta par nelikumīgu pieslēgšanos elektroapgādes tīklam. Tas bijis tas pats vīrietis, kas 1986. gadā pametis Lizu treileru parkā un 2001. gadā nogalinājis Jinu. Denīzes mirstīgās atliekas tā arī nav izdevies atrast.

Allenstaunas četrotne

25 kilometru attālumā no Denīzes Boudinas dzimtajām mājām atrodas Allenstaunas ciems, kas vairumam bijis bēdīgi pazīstams ar to, ka tur kāds nezināms sērijveida slepkava bija atbrīvojies no vairāku cilvēku mirstīgajām atliekām. Pirmo mucu, kura bijusi pilna ar cilvēku ķermeņa daļām, atklājuši 1985. gadā - locekļi, kas piederējuši gados jaunai sievietei un aptuveni desmit gadus vecai meitenītei, bijuši ietīti miskastes maisos. 2000. gadā šausminošā atraduma vietā atrasta iepriekš nepamanīta muca, kurā bijušas divu meitenīšu atliekas - vienai no tām nāves mirklī varēja būt trīs vai četri gadi, otrai - divi vai trīs.

» "Lietas atrisinājumam esam tuvāk nekā jelkad!" Pazudušās Madelēnas Makanas noslēpums

Izmeklētāji noskaidrojuši, ka "Venners" 1977. gadā strādājis šajā apgabalā zem vārda Bobs Evans, turklāt zeme, kurā tika atrastas mucas, piederējusi viņa tālaika priekšniekam. DNS tests atklājis, ka viena no mirušajām meitenītēm bijusi viņa meita. Mirusī sieviete bijusi abu atlikušo bērnu māte.

Acīgā bibliotekāre un noslēpuma atrisinājums

Īsto slepkavas identitāti izdevies atklāt tikai 2017. gadā. Vīrieti, kurš bija uzdevies par Venneru, Kimbolu, Džensonu un Evansu, patiesībā sauca Terijs Rasmusens. Viņa upuru identitātes netiktu atklātas, ja par šo lietu nebūtu ieinteresējusies 33 gadus veca bibiotekāre no Konektikutas štata - Rebeka Hita. Sieviete vairāk kā gadu pārbaudījusi dažādu radurakstu meklēšanas forumus, īpašu uzmanību pievēršot ziņām par pazudušām sievietēm vai meitenēm. 2017. gadā viņa uzdūrusies kādai vecai ziņai, kurā tika meklēta Marlīze Maktauersa, kas esot pazudusi septiņdesmito gadu beigās. Viņa pārbaudījusi vārdu un atradusi sievietes radinieku ziņas, kurās esot bijis minēts, ka Marlīzei bijušas divas meitas - Mērija un Sāra.

Pēc gada Hita esot klausījusies raidījumu par Allenstaunas slepkavībām un sapratusi, ka stāstītais pilnībā atbilst viņas atradumiem par pazudušo Maktauersu un viņas meitām. Viņa sazinājusies ar kādu mirušās Marlīzes radinieci, kas atklājusi, ka viņa pirms pazušanas esot precējusies ar kādu Rasmusenu.

Rebeka Hita atklājusi, ka šajā mirklī viņai esot iedrebējusies sirds - noslēpums visbeidzot bija atklāts. Nākamajā dienā sieviete par savu atradumu ziņojusi policijai.

Izmeklētāji ar pazudušās sievietes radinieku palīdzību spējuši rekonstruēt viņas stāstu. 1978. gadā 24 gadus vecā Marlīze Maktauresa izšķīrusies no savo otrā vīra un iepazinusies ar Teriju Rasmusenu. Pateicības dienas svinību laikā jaunā sieviete saķildojusies ar savu māti, savākusi meitas un kaut kur pazudusi. Ģimene radinieci meklējuši pat ar privātdetektīva palīdzību, taču tas nav vainagojies panākumiem.

Visticamākais, ka Marlīze dziīvojusi ar Rasmusenu arī tajā periodā, kurā viņš uzdevies par Bobu Evansu. 1980. gada aizturēšanā viņš apgalvojis, ka viņa sievu sauc Elizabete - tas ir bijis Marlīzes otrais vārds. 1981. gadā, kad slepkava iepazinies ar Denīzi Boudinu, ne Marlīzes, ne bērnu vairs nav bijis strap dzīvajiem.

2019. gadā veiktā DNS analīze apstiprināja iesaistīto hipotēzes - Allenstaunā atrasti upuri patiesi bijuši Marlīze ar saviem bērniem. Ceturtais upuris, Rasmusena meitiņa, tā arī netika identificēta. Izmeklētāji neizslēdz, ka Rasmusenam ir bijuši arī citi upuri. Lai arī daļa no šī šausminošā stāsta beidzot ir atklāta, vairākas Rasmusena biogrāfijas detaļas joprojām ir neskaidras un joprojām tiek izmeklētas.