/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Rasu kapsēta ir vecākā un slavenākā kapsēta Lietuvā. Tā atrodas Viļņā un bieži šie kapi ir viens no ceļotāju galamērķiem, tie pat ir norādīti daudzos tūristu ceļvežos. Popularitāti šiem kapiem paspilgtina slavenā mākslinieka un komponista Mikaloja Konstantīna Čurļoņa apbedījuma vieta.
Kapsētai dots nosaukums pēc Rasu rajona, kur tā atrodas. Kapsēta ir sadalīta divās daļās - vecie un jaunie kapi. Rasu kapos (Rasų kapines) ir apglabāti daudzi nozīmīgi cilvēki.
Vairākos avotos rakstīts, ka tie izveidoti 1769. gadā, tomēr citi vēsturnieki uzskata, ka tas noticis 1796. gadā. Lai nu kā, iesvētīti šie kapi tika 1801. gada 24. aprīlī, bet divas dienas vēlāk tie zemes klēpī uzņēma pirmo nelaiķi.
:format(webp)/nginx/o/2019/07/09/12347054t1hdf72.jpg)
20. gadsimtā Rasu kapos tika apglabāti daudzi poļi, to skaitā arī Polijas bijušā līdera Juzefa Pilsudska māte Marija un blakus viņai arī Pilsudska sirds. Kapos dus daudzi Lietuvā un pasaulē nozīmīgi cilvēki, no kuriem zināmākais, varētu būt izcilais lietuviešu gleznotājs un komponists Mikalojs Konstantīns Čurļonis.
Pēc Otrā pasaules kara padomju varas iestādes nojauca labo kolumbāriju, un 70. gados sabruka kreisais kolumbārijs. Visu kapsētu bija plānots iznīcināt 1980. gados, jo tur tika plānots būvēt lielu autoceļu tieši caur kapiem.
Sakarā ar preses kampaņu, ko vadīja poļu valodas laikraksts un gaidāmās ekonomiskās grūtības valstī, kapu iznīcināšana tika apturēta. Pēc Lietuvas neatkarības 1990. gadā un Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Lietuvas un Polijas varas iestādes sadarbojās kapsētas atjaunošanā.
/nginx/o/2019/07/09/12347030t1h93b4.jpg)
/nginx/o/2019/07/09/12347052t1h141f.jpg)