Viņa uzsver, ka lielākā daļa argumentu, kas izskan šo ideju kontekstā, ir anti-zinātniski un nav vērtīgi.
"Cukurs nav baltā nāve! Cukurs ir vienkāršs produkts, kuru cilvēki pārsvarā lieto par daudz un līdz ar to paši sev izraisa veselības traucējumus," saka uzturzinātnes speciāliste.
Pēc būtības cukurs ir parastākais ogļhidrāts, kas diži neatšķiras no fruktozes dārzeņos vai laktozes pienā. Galda cukurs, jeb saharoze, kuru parasti iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm, ir parasts, pliks ogļhidrāts, kas organismā sadalās un nodrošina mūs ar enerģiju," atklāj Ksenija Andrijanova.
Problēma rodoties tajā brīdī, kad cukuru lieto par daudz – jebkura enerģija, kas tiek uzņemta, taču netiek pienācīgi iztērēta, uzkrājas kā liekais svars, kas, savukārt, veicina dažādas saslimšanas – gan endokrīnajās sistēmās, gan paaugstinātu vēža risku, kā arī palielinātu slodzi uz locītavām, muguru un citām ķermeņa sistēmām.
"Tiesa, cukuru mēs patērējam par daudz, turklāt visās vecuma grupas – gan bērni, gan pieaugušie, gan seniori.
Līdz ar to taisnība tiešām sanāk pa vidu – lai gan cukuram nedrīkst pierakstīt kādu baisu ietekmi, problēma slēpjas tajā, ka mēs to patērējam par daudz.
Ja cukuru lietotu adekvāti, nekādu problēmu nebūtu," komentē uzturzinātnes speciāliste.
Viņa uzsver, ka runāt par uzturzinātni ir sarežģīti izolētā veidā – ņemot vienu uzturvielu un no tās veidojot saikni ar veselības uzlabojumiem vai traucējumiem. Par to esot grūti spriest, jo ir vēl virkne faktoru – dzīvesstila izvēles, kaitīgie ieradumi, kā arī liekais svars.