Šodienas redaktors:
Dace Otomere

EK prezidenta amatā apstiprina Leienu (1)

Papildināts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāte Urzula fon der Leiena
Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāte Urzula fon der Leiena Foto: Reuters/ScanPix

Eiropas Parlaments ar nelielu balsu pārsvaru otrdien, 16. jūlijā, apstiprinājis Urzulu fon der Leienu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā, paziņojis EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli.

Par Leienu balsojuši 383 no 747 EP deputātiem, 327 balsoja pret, bet 22 atturējās. Viņa būs pirmā sieviete, kas ieņēmusi augsto amatu.

1. novembrī 60 gadus vecā Leiena nomainīs amatā Žanu Klodu Junkeru.

"Uzdevums, kas mūs gaida, liek man justies necienīgai," atzina Leiena, vienlaikus izskatot pateicību tiem deputātiem, kas izšķīrušies viņu atbalstīt.

Pirms balsojuma, pēdējo reizi cenšoties pārliecināt EP deputātus, balsot par savu kandidatūru, Leiena solīja "klimata neitrālu Eiropu līdz 2050. gadam, sociālāku un konkurētspējīgāku Eiropu, Eiropu, kas izmanto visu savu potenciālu, Eiropu, kas ieguvusi jaunu eiropeiskās demokrātijas impulsu, un stipru Eiropu, kas aizsargā mūsu eiropeisko dzīvesveidu".

Pirms pieciem gadiem Junkera apstiprināšanu EK prezidenta amatā atbalstīja 422 deputāti, un eksperti uzskata, ka ievērojami mazāks atbalsts Leienai var vājināt viņas pozīcijas.

EP deputāts Nils Ušakovs aģentūrai LETA pieļāva, ka bez dažām Sociāldemokrātu grupas politiķu balsīm Leiena EP deputātu vairākuma atbalstu viņas iecelšanai EK prezidenta amatā varētu arī neiegūt.

Politiķis atzina, ka šodien PES notikušas karstas debates par to, vai atbalstīt Leienu EK prezidenta amatā.

"Ne visi bija gatavi balsot par Leienu. Bija daudzu valstu delegācijas, kas balsoja pret. Bet Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm bija kopīga pozīcija balsot par Leienu. Ja nebūtu šo dažu sociāldemokrātu balsu, būtu tuvu tam, lai balsu pietrūktu," pieļāva Ušakovs.

Ušakovs Leienas kandidatūru atbalstījis, jo viņa pārzina reģionu un zina, "ar ko atšķiras Latvija no Lietuvas".

Vienlaikus gan viņš atzina, ka arī Leiena neesot labākais variants, jo vislabāk no sistēmas viedokļa būtu izvēlēties kādu no tā dēvētajiem "Spitzenkandidat" (vadošajiem kandidātiem). Viņaprāt, Franss Timmermans bija stiprāka kandidatūra šim amatam.

Balsojums par Leienu bija viens no tādiem, kur balsis dalījās pēc politiskās piederības, skaidroja Ušakovs, piebilstot, ka arī atsevišķi Latvijas EP deputāti Leienu nav atbalstījuši tikai politiskās piederības dēļ.

"[Deputāts Roberts] Zīle norādīja, ka nav gatavs atbalstīt Leienu, jo viņa raugās sociālistu virzienā. Bet man tieši tas kalpoja par iemeslu, lai par viņu balsotu," teica Ušakovs, atgādinot, ka savā uzrunā EP Leiena runāja gan par minimālā atalgojuma līmeni, gan citiem "izteikti sociāldemokrātiskiem jautājumiem". "Mums tas der," teica Ušakovs.

EP deputāte Sandra Kalniete (JV) aģentūrai LETA pauda, ka deputātu balsojums par Eiropas Komisijas prezidentu parādīja asu neiecietības gaisotni starp EP politiskajām grupām.

Kalniete pauda gandarījumu par Urzulas fon der Leienas ievēlēšanu EK prezidenta amatā, jo viņa Baltijas valstīm esot labākā kandidāte no pašreiz iespējamās situācijas.

Vienlaikus politiķe uzsvēra, ka deputātu balsojuma rezultāts parāda, ka "gaisā ir divas lielas kaujas".

"Leienas rezultāts radies, jo ir pretstāvēšana starp parlamentu un padomi. Iekšēji EP valda diezgan asa politiskas neiecietības gaisotne starp politiskajām grupām. Šī ir pirmā reize, kad piedzīvoju tik nekonstruktīvu attieksmi parlamentā," vērtēja Kalniete.

Tagad Leienu gaida ļoti grūts uzdevums - izveidot komisiju, par kuru EP nobalsos, sacīja Kalniete, uzsverot, ka Austrumeiropas, Centrāleiropas un arī Baltijas valstis sagaida, ka vadošajā kodolā viņa iekļaus komisārus, kas pārstāv arī mūsu Eiropas daļu.

Kalniete akcentēja, ka ir jāatjauno ģeopolitiskā līdzsvara princips, kas iepriekš ticis pārkāpts un pat ignorēts.

Ņemot vērā EP deputāta Roberta Zīles (VL-TB/LNNK) izvēli neatbalstīt Leienu EK prezidenta amatā, Kalniete uzsvēra, ka Latvijas politiķiem būtu jāspēj situāciju vērtēt plašākā kontekstā.

"Ja Leiena netiktu apstiprināta, tad rodas jautājums - kas tiktu ievēlēts tālāk? Vai tas būtu labāk? Neesmu pārliecināta, jo neviena no Eiropas politiskajām ģimenēm neizprot tik labi situāciju Baltijas valstīs kā Leienas pārstāvētā politiskā grupa," norādīja politiķe.

Jau ziņots, ka EP deputāts Roberts Zīle sacīja, ka nevar atbalstīt Leienas kandidatūru, ņemot vērā viņas politisko uzsvaru maiņu sociālistu virzienā.

Savukārt EP liberāļu frakcija "Eiropas atjaunotne" pirms balsojuma paziņoja, ka atbalsta Leienas kandidatūru.

"Mana frakcija šodien atbalstīs fon der Leienas kundzi," tviterī pavēstīja frakcijas priekšsēdētājs Dačians Čološs. "Mēs gatavojamies ar viņu intensīvi sadarboties, lai virzītu Eiropu uz priekšu. Atjaunosim Eiropu kopā."

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu