Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Lietuva sāks krāt līdzekļus, lai ierīkotu dziļas radioaktīvo atkritumu glabātavas

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ignalinas atomelektrostacija.
Ignalinas atomelektrostacija. Foto: AP/Scanpix

Lietuva sāks krāt līdzekļus dziļas radioaktīvo atkritumu glabātavas ierīkošanai, lai pienācīgi noglabātu 2009. gada nogalē apturētās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) radioaktīvos atkritumus.

Pašlaik tas ir vienīgais drošais šādu atkritumu apglabāšanas veids.

Jauna glabātava, kas izmaksās aptuveni 2,52 miljardus eiro, Lietuvai būs vajadzīga 2066. gadā, kad beigsies pagaidu glabātavu ekspluatācijas laiks, norādījusi Lietuvas Enerģētikas ministrija, kas izstrādājusi nepieciešamos grozījumus Valsts kases likumā un saistītajos tiesību aktos.

Līdzekļus šim nolūkam ministrija iesaka krāt atsevišķā Rezerves fonda kontā, ik gadus pārskaitot tajā 25% no valsts uzņēmumu dividendēm. Vēlāk tiktu lemts arī par citiem finansējuma avotiem.

Pērn Eiropas Komisija brīdināja Lietuvu, ka tā neievēro ES direktīvu, jo savā izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas programmā nav paredzējusi ilgmūžīgo atkritumu apsaimniekošanas finansēšanas kārtību.

Enerģētikas ministrija uzsvērusi, ka gadījumā, ja atkritumu glabātavas projekts tiktu atlikts, pret Lietuvu var tikt sākta pārkāpuma procedūra un noteikts naudassods.

Tā norāda, ka citās valstīs - Īrijā, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Zviedrijā un citur - šādu projektu finansēšanu ieplānota jau no paša atomelektrostaciju darbības sākuma un izdevumi tiek segti par šīs spēkstacijas izmantojošo organizāciju līdzekļiem, uzkrājot tos īpašos fondos.

Ignalinas AES tika projektēta un celta padomju laikā un sāka darboties 1983. gadā, un tās pirmais reaktors tika slēgts 2004. gada nogalē, bet otrais - 2009. gada beigās. Šīs spēkstacija slēgšana bija viens no nosacījumiem, lai Lietuvu uzņemtu Eiropas Savienībā, jo tajā izmantotie padomju ražojuma RBMK tipa reaktori tiek uzskatīti par nedrošiem.

Ministrija atzinusi, ka par precīzākām glabātavas projekta izmaksām varēs runāt, kad tai būs izraudzīta vieta un veikta ģeoloģiskā izpēte.

Pēc provizoriskām aplēsēm, lielākās izmaksas paredzamas laikposmam no 2056. līdz 2072. gadam. Glabātavas celtniecība laikā no 2056. līdz 2065. gadam izmaksātu aptuveni miljardu eiro, bet tās ekspluatācija laikā no 2066. līdz 2072. gadam - vēl 900 miljonus eiro.

Šobrīd ilgmūžīgie radioaktīvie atkritumi, kas bīstamību saglabā tūkstošiem gadu, tiek uzglabāti Ignalinas AES pagaidu glabātavās.

Ja radioaktīvo atkritumu dziļā glabātava netiktu uzcelta, to pārvietošana uz jauniem pagaidu konteineriem izmaksātu aptuveni 1,1 miljardu eiro.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu