Kopš viesuļvētras nodarītajiem postījumiem saimniecībā katru dienu palīgā ierodas paziņas un sveši cilvēki, lai palīdzētu saimniecības atjaunošanas darbos. "Pirmajās dienās bija vairāk, tagad mazāk. Tie ir ģimenes locekļi, attāli radi, kaimiņi, draugi, darba kolēģi un brīvprātīgie no dažādām Latvijas vietām. Bija pat viens pensionāru pāris - Austrālijas latvieši," piebilda saimnieks.
Patlaban lielākā daļa teritorijas ir sakopta, tieši pateicoties brīvprātīgo palīgu atbalstam. Ja nebūtu brīvprātīgo palīgu un smagās tehnikas atbalsta, tad Baranovsku ģimenei būtu nepieciešams apmēram mēnesis, lai tikai savāktu viesuļvētras izmētātos mājas fragmentus un citus priekšmetus.
Viesuļvētrā visvairāk cietusi ir dzīvojamā māja. Mājai norauts jumts ar visu otro stāvu, izgāzta ārējā siena, iebrukuši griesti, sabrucis skurstenis un norauta viena ēkas daļa, kur atradās koridors un pieliekamais. Patlaban māja ir attīrīta no gruvešiem un tiek mēģināts to saglābt. Ar trošu palīdzību tiek vilktas kopā un nostiprinātas mājas sienas un citas nesošās konstrukcijas. Mājas saglābšanā ļoti palīdz kāds inženieris, kurš atsteidzies palīgā televīzijā redzot sižetu par virpuļviesuli.
"Jaunu māju tik īsā laikā uzbūvēt ir praktiski neiespējami. Līdz rudenim obligāti jāatjauno kūts, savādāk 12 liellopiem, cūkām un vistām nebūs kur palikt. No jauna jāuzbūvē siena šķūnis, kurš tika pilnībā sagrauts līdz pamatiem," uzsvēra Baranovskis.
Saimnieks patlaban ir vienīgais kurš šobrīd paliek saimniecībā pa nakti. Viņš guļ mājas verandā, kurai vienīgajai pēc viesuļvētras bija palicis jumts. Agri no rīta ierodoties palīgi un saimniecības atjaunošana kopā ar ikdienas darbiem ilgst līdz par tumsai.