/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Fitnesa trenere un modele Paula Freimane (24) nesen izdevumam "Ieva" atklāja savu pieredzi ar krūšu implantiem, tagad sociālajos tīklos publiskojot vēl vienu atklātu stāstu par šo tematu, kā arī īpaši pikantu kadru.
Fitnesa skaistule Paula Freimane publisko pikantu kadru un dalās emocionālā stāstā (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Publiskotajā fotogrāfijā Freimane redzama vien biksītēs, kailas krūtis piesedzot ar arbūziem.
"Kādēļ es izņēmu implantus? Krūtis es palielināju gandrīz pirms trim gadiem. Patiesībā man jaunībā ļoti patika, kā izskatījās manas dabīgās krūtis. Taču, kad sāku nodarboties ar fitnesu un zaudēju tauku masas, krūtis palika mazākas, un es tam pat nepievērsu pārāk lielu uzmanību, jo zināju, ka iegūstu daudz vairāk - veselīgu ķermeni, starojošu ādu, tvirtu augumu.. Uz tā visa fona daži izmēri mazākas krūtis likās mazsvarīgs. Tā laika puisis manī lēnām sāka ieviest citas domas.. Norādīja uz to ka krūtis ir palikušas mazākas, iespējams vajadzētu sākt domāt par to uzlabošanu... Un tā sākās mani kompleksi par krūšu izmēru.
Jau pēc gada es devos uz operāciju un veicu krūšu palielināšanu. Iznākums bija satriecošs. Man ļoti patika kā izskatījās jaunās krūtis.. Pēc sešām nedēļām es atgriezos treniņos un jutos lieliski. Pēc pusotra gada vienā rītā es piecēlos un jutu velkošu sajūtu kreisajā krūtī. Nedēļu es tam nepievērsu uzmanību, jo domāju noteikti treniņā satraumējos. Tad krūts palika pavisam cieta un vilka tik ļoti kad palika tiešām baisi un es devos uz slimnīcu. No viena ārsta pie otra es nonācu pie sava plastiskā ķirurga kurš man pateica, ka man ir dubultās kapsulas izveidošanās (aptuveni no 1000 gadījumiem tas notiek ar 1). Ak, “laimīgā” es! Vairākus mēnešus es cīnījos ar antibiotikām, aizliegumu trenēties. Tas viss bija velti un tika nolikts datums, kad implantus mainīt uz citiem. Atceros sevi dienu pirms operācijas - es raudāju divas stundas no vietas. Man bija tik ļoti bail. Es domāju: “Kāpēc tieši es?”, jo nekad jau nešķiet, ka kaut kas notiks tieši ar tevi.
Es sāku atcerēties, ka lēmums par krūšu palielināšanu taču līdz galam nebija tāpat mans un esmu skaista arī bez implantiem. Uz operāciju es devos agri no rīta un ārstam pateicu, ka šodien nekas netiks mainīts uz citu, bet lai implantus vienkārši izņem un viss. Atceros viņa izbrīnu par šo lēmumu. Psiholoģiski pārciešot šo stresu, es beidzot varu par to runāt brīvi, jo kādu laiku tā nebija. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka katrs ar savu ķermeni mēs darām ko vēlamies. Tāpēc es necenšos ar šo visu kādu iebiedēt vai atrunāt taisīt šo operāciju," rakstīja Freimane.
Viņa piebilda, ka sievietēm, kuras nolēmušas par labu krūšu implantiem, ir jābūt atliktai naudai, lai tos arī izņemtu, nevis tikai ieliktu. "Un vai es zinot iznākumu būtu to darījusi? Nē! Bet nevis tāpēc, ka man sākās komplikācijas, bet man ir skumji, kad tajā vecumā es nebiju pietiekami pārliecināta par sevi un mana tā laika puiša viedoklis spēja mani tik ļoti ietekmēt! Meitenes un sievietes - NEKAD neviena cita dēļ neko nedariet! Tikai un vienīgi SEVIS!"