Jūlija pirmā dekāde vietām bijusi viena no aukstākajām un nokrišņu daudzums pārsniedzis normu

Mēneša pirmo desmit dienu vidējā gaisa temperatūra bija +14,3 grādi - par 4,3 grādiem mazāk nekā jūnija sākumā un 2,4 grādus zem normas.

Pēdējoreiz vēss jūlijs Latvijā bija 2017. gadā, un toreiz mēneša pirmā dekāde bija 0,4 grādus siltāka nekā šogad.

Vistuvāk normai gaisa temperatūra jūlija sājumā bija jūras krastā - vidējā temperatūra Pāvilostā bija tikai 0,9 grādus zem normas. Savukārt Alūksnē un Rīgas centrā mēneša pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra noslīdēja 3,7 grādus zem 1981.-2010. gada rādītāja.

Zemākā gaisa temperatūra bija +4,9 grādi 7. jūlijā Zosēnos, bet visaugstāk - līdz +28,2 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 1.jūlijā Daugavpilī. Tika pārspēts tikai viens temperatūras rekords - svētdien Gulbenē ar +6,2 grādiem tika labots 7. jūlija aukstuma rekords.

Nokrišņu daudzums lielā valsts daļā bija divas līdz četras reizes lielāks par normu, Ainažos - pat seškārt lielāks nekā ierasts. Visā valstī lija vairāk nekā parasti, un mēneša pirmo desmit dienu nokrišņu summa bija no 28,4 milimetriem Liepājā līdz 94,2 milimetriem Ainažos. Rīgas centrā nokrišņu daudzums sasniedza 78,7 milimetrus jeb 304 procentus no normas.

Valstī vidēji nokrišņu summa bija 52,4 milimetri jeb 263 procenti no dekādes normas.

Jau ziņots, ka šā gada jūnijs Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē, mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18,6 grādus.

Šā gada jūlijs var kļūt par vēsāko šajā gadsimtā, pārspējot 2017.gada rekordu, bet tas nebūs aukstākais visā novērojumu vēsturē. 1928. un 1979.gada jūlija mēneša vidējā gaisa temperatūra nepārsniedza +14 grādus, un, lai gan 2017. gada jūlijs ar +16 grādiem ir drēgnākais šajā gadsimtā, tas ir tikai 24.vēsākais kopš novērojumu sākuma 1924. gadā.

Foto: Rīga pēc lietusgāzēm