Ģimenei aizdomas, ka Bunkus slepkavība saistīta ar "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesu (9)

Paziņojumā presei viņš norādījis, ka pērn februārī Mārtiņa Bunkus rīcībā bijuši materiāli, kas saturējuši informāciju par iespējamo "ABLV Bank" dalību ievērojama apmēra noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijā ilgstošā laika periodā.

Attiecīgi nogalinātā advokāta ģimene uzskata, ka minētie materiāli tostarp pamatoja ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") ziņojumā paustās aizdomas par "ABLV Bank" iesaisti ne tikai noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā, bet arī ar to saistīto shēmu organizēšanā.

Līdz ar to ģimene uzskata, ka Mārtiņš Bunkus ar savā rīcībā esošajiem materiāliem vērsies pie ASV varas iestādēm. Kristaps Bunkus skaidroja, ka Mārtiņš Bunkus bijis spēcīgs oponents "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesa sākšanai.

Mārtiņa Bunkus ieskatā, tieši pašlikvidācija ļautu nosargāt slepenībā "ABLV Bank" un tās klientu iespējamo dalību ievērojama apmēra noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijā. Tādejādi Mārtiņš Bunkus varējis kļūt par nozīmīgu apdraudējumu ar "FinCEN" ziņojumu skarto personu interesēm.

» Apritējis gads kopš Bunkus slepkavības. Kas atklāts līdz šim?

Kristaps Bunkus uzsvēra, ka ģimene ar šiem faktiem ir vērsusies Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs un citās institūcijās, kas atbild par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu.

Valsts policija maija beigās aģentūru LETA informēja, ka Bunkus slepkavības lietā turpinās aktīva izmeklēšana, ko veic pieci izmeklētāji, nepieciešamības gadījumā piesaistot papildu speciālistus.

Policija izvērsusi plašu starptautisko sadarbību, kas ietver informācijas apmaiņu un tiesiskās palīdzības lūgumus. Informācijas apmaiņa notiek ar piecām ES dalībvalstīm un trīs NVS dalībvalstīm. Valstu nosaukumi netiek atklāti. NVS patlaban darbojas bijušās padomju republikas - Baltkrievija, Krievija, Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Tadžikistāna un Uzbekistāna.

Starptautiskajā sadarbībā tiek izmantoti starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas "Interpols" un Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūras "Eiropols" kanāli.

Kopš slepkavības policija nopratinājusi vairāk nekā 150 lieciniekus un aptaujājusi vairāk nekā 200 personas. Tāpat lietā nozīmētas vairāk nekā 20 ekspertīzes.

Policija iepriekš lūdza atsaukties sabiedrību, vai tai ir zināma jebkāda informācija par noziegumu, tostarp, netālu no slepkavības atrasto furgonu un tajā esošo statīvu. VP pārstāve Sigita Pildava paskaidroja, ka no iedzīvotājiem saņemts daudz un būtiskas informācijas, taču policija patlaban konkrētākas detaļas neizpaudīšot.

Policija joprojām par nozieguma galveno versiju izvirzījusi, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību. Tas nenozīmē, ka netiek izskatītas dažādas apakšversijas, tostarp, Mārtiņa Bunkus personīgā dzīve.

Policija apliecināja jau iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka advokāts nogalināts ar Kalašņikova triecienšauteni.

Policijā arī apliecināja Valsts policijas galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" teikto, ka policijai ir aptuvena vīzija par to, kā noziegums tika izdarīts un plānots, cik ilgstoši tas tika darīts, kādas valstis varētu būt iesaistītas un kādi organizētie grupējumi kādu darbu varētu būt darījuši.

Patlaban aizdomās turētā statuss nevienai personai nav piemērots.

Mārtiņš Bunkus tika nošauts pērn 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.