Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

"Dažkārt no rītiem brīnos, kādēļ vēl neesmu nomirusi." Skarbs stāsts par dzīvi Bangladešas bordeļos (3)

17 gadus veca meitene smēķē pirms "klienta vizītes" Kandapara bordelī Bangladešas ziemeļaustrumos. Foto: Reuters / Scanpix
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šo meiteņu stāsti ir dažādi, taču viņas vieno skarbs kopsaucējs - viņas jau bērnībā ir pārdotas dzīvei seksuālā verdzībā Bangladešā, valstī, kurā gan valdība, gan likumsargi nevēršas pret seksuālo vardarbību un cilvēku tirdzniecību, vēsta portāls "The Guardian".

Labonni tikusi pārdota bordelim 13 gadu vecumā. Viņa žurnālistei Korīnai Redfernai atklāj, ka pēc pieciem bordelī pavadītiem gadiem ir pārstājusi sapņot par to, ka viņu kādreiz varētu izglābt - to pa šiem gadiem piedāvājušies darīt ir jau daudzi, taču līdz šim neviens to nav mēģinājis izdarīt. Pēc kāda laika solītāju sejas jau ir sākušas saplūst vienā neatpazīstamā masā. Sieviete pēdējos gadus jau kopš deviņiem no rīta "uzņem" aptuveni vienu vīrieti stundā. "Dažkārt pamostos un nesaprotu, kādēļ vēl neesmu nomirusi," žurnālistei atklāj Labonni.

Foto: Reuters/Scanpix

Nu stāsta varonei ir 19 gadi - viņa dzīvo Mimensingas pilsētā Bangladešas centrālajā daļā. Šajā pilsētā seksa darbā tiek nodarbināts starp 700 un 1000 sieviešu un meiteņu. Vairums - pret pašas gribu. Pat 12 gadus vecas meitenes dzīvo piecvietīgās istabiņās, viņu gultas atdala saplēsti kokvilnas aizkari. Istabās skan skaļa mūzika, apkārt ir redzamas plastmasas pudeles ar lētu alkoholu, kuru dod meitenēm sāpju notrulināšanai. Desmit minūtes šajā bordelī izmaksās zem četrām sterliņu mārciņām (zem pieciem eiro). Šī nauda pārsvarā nokļūst bordeļa īpašnieku rokās.

» Iezīmēšana ar iniciāļiem un kontrole pār bankas kontiem. Seksa verdzība aiz pašpalīdzības izkārtnes ASV

Labonni stāsts ļoti neatšķiras no citiem seksuālajā verdzībā pārdoto meiteņu stāstiem - viņa aizbēga no sava vardarbīgā vīra un sešus mēnešus vecās meitiņas kad viņai bija 13 gadi. Viņas precības noritēja dienā, kad meitene pirmoreiz piedzīvoja mēnešreizes. Viņa cerējusi, ka atradīs darbu kādā drēbju fabrikā.

Nosalušo meiteni pamanījusi kāda sieviete dzelzceļa stacijā un piedāvājusi pajumti un ēdienu. Pēc divām dienām viņa pārdevusi meiteni bordelim par 180 sterliņu mārciņām (aptuveni 200 eiro). Meitene pāris dienu laikā bija kļuvusi par "chukri" - prostitūtu, kurai "jāatpelna" sava brīvība, atmaksājot simtus izdomātos parādos.

Foto: Reuters / Scanpix

"Bordeļa īpašniece, kas mani nopirka, teica, ka nu man viņai jāatmaksā. Viņa piekukuļoja policiju, lai tie atzītu, ka esmu pilngadīga, tātad legāli varu strādāt par prostitūtu, tad paziņoju, ka esmu viņai parādā 914 sterliņu mārciņas (1016 eiro). Viņa atņēma man telefonu un ieslēdza mani guļamistabā. Viņa apsolīja, ka sāpinās mani, ja centīšos aizbēgt," stāsta sieviete. Viņa atminas, ka pēc diviem vai trim mēnešiem ir pārstājusi mēģināt aizbēgt, piebilstot, ka aizbēgušās vienmēr tāpat atrod.

» Slavenas "Playboy" modeles un grandiozas orģijas. Netālu no Tallinas zeļ iespaidīgs tiešsaistes pornobizness

"The Guardian" atklāj, ka šis bordeļu "biznesa modelis" Bangladešas bordeļu īpašniekiem ir diezgan ienesīgs - Labonni pa sešiem gadiem joprojām "atmaksā parādu", tikmēr nopelnot bordeļa "madāmām" vairāk kā 46 tūkstošus sterliņu mārciņu (aptuveni 51 tūkstoti eiro), kurus tās tērē diezgan pārtikušai dzīvei. Labonni piecus gadus visus savus ienākumus atdevusi bordeļa īpašniecei, kas viņai mēnesī izsniegusi 37 sterliņu mārciņu (aptuveni 41 eiro) "kabatas naudu" ēdienam un higēnas precēm. Gadu pirms intervijas Labonni ticis paziņots, ka viņa ir atmaksājusi savu parādu, taču seksuālās verdzības gadi ir atstājuši savas pēdas sievietes psihē un pašapziņā. Viņa joprojām dzīvo bordelī, atdodot aptuveni pusi savu nedēļas ienākumu par pajumti.

"Es jūtos nevērtīga. Mana meita pat nezina, ka esmu viņas māte," Korīnai Redfernai atklāj sieviete.

Viens no Labonni regulārajiem "klientiem" ir Muhameds Muktals Ali, 30 gadus vecs, precēts autobusa vadītājs no tuvējās pilsētas. Viņš ir "apciemojis" Labonni katru dienu pēdējos četrus ar pusi gadus, tātad kopš Labonni 14 gadu vecuma.

Foto: Reuters/Scanpix

"Visas šejienes meitenes ir bezpalīdzīgas," saka vīrietis, piebilstot, ka nejūtas vainīgs par dzimumattiecībām ar seksuālajā verdzībā pārdotu pusaudzi. "Es viņu mīlu! Esmu par 70 procentiem pārliecināts, ka reiz viņu izglābšu," piebilst Muhameds.

» VP aiz restēm grib likt sutenerus, kuri par prostitūciju nopelnījuši teju pusmiljonu eiro

Viena no Labonni bordeļa "kaimiņienēm" 33 gadus vecā Farada, atklāj, ka seksuālajā verdzībā pārdoto meiteņu skaits pēdējos gados ir palielinājies. Viņa pati bordelī strādājusi 12 gadus, līdz kāds "klients" viņai "uzdāvinājis" pašai savu meiteni un viņa vienas nakts laikā kļuvusi par suteneru. Kad meitene aizbēgusi, viņa par 127 sterliņu mārciņām (aptuveni 141 eiro) iegādājusies otru meiteni, samaksājot par pilngadības sertifikātu ar cigaretēm aptuveni 27 sterliņu mārciņu (30 eiro) vērtībā. Viņa piebilst, ka trešdaļu savu ienākumu viņa atdod vietējām bandām, kas kontrolē bordeļu darbību.

Akadēmiķis Sidharts Kara laikrakstam "Observer" atklājis - lai arī seksuālajā verdzībā pārdotās personas sastāda vien piecus procentus visu cilvēku tirdzniecības upuru, seksuālā verdzība rada aptuveni pusi visu verdzībā pārdoto personu radītās pelņas. "Seksuālajā verdzībā pārdotie parasti rada aptuveni 10 reizes vairāk peļņas saviem suteneriem, cik izmaksā to uzturēšana," atklāj eksperts.

Foto: Reuters / Scanpix

Bangladešā prostitūcija tika legalizēta 2000. gadā - tas noticis pēc gadu ilgiem protestiem par 100 prostitūcijā nodarbināto aizturēšanu. Pēc sieviešu atbrīvošanas izstrādāta virkne jaunu likumu, taču nav izstrādāti veidi, kā šajā nodarbē strādājošās juridiski pasargāt. Lai arī verdzība valstī nav legāla, Monašas universitātes pētnieki secinājuši, ka labprātīgi nozarē strādā vien desmitā daļa prostitūcijā nodarbināto. Neskatoties uz to, laikraksts "Dakha Tribune" ziņo, ka, lai arī par cilvēku tirdzniecību kopš 2013. gada Bangladešā aizturēti seši tūkstoši cilvēku, tikai 25 no tiem ir notiesāti. 

Valsts 11 lielākajos bordeļos strādā aptuveni pieci tūkstoši meiteņu un sieviešu, daudzi no tiem strādā jau simtiem gadu. Portāls uzsver, ka šī industrija ir labi redzama gan valdībai, gan policijai un reliģiskajām organizācijām. Šajā "biznesā" labi jūtama arī organizētās noziedzības grupu ietekme.

» Bez kailiem ķermeņiem un erotiskajiem klubiem. Amsterdamas "sarkano lukturu" kvartāls varētu tikt kardināli reformēts

Kāda 57 gadus veca sieviete, kura tika pārdota vienam no reģiona bordeļiem 1977. gadā atklāj - "nu ik mēnesi pašnāvību izdara vismaz viena meitene. Tik daudz iepriekš nav bijis". Viņa apkopj meiteņu kermeņus pirms bērēm netālu no bordeļa ēkas. Viņa atklājusi, ka nezina, cik daudz meiteņu tur jau apglabāts - skaits esot nojucis pēc pirmā simta.

"Agrāk mēs viņām kaklā uzkārām akmeni un noslīcinājām dīķī, taču viņas uzpeldēja, tādēļ nācās meklēt zemi," teikusi sieviete.

Publiskās kapsētas bordeļa iemītniecēm nav pieejamas sabiedriskās stigmas dēļ. Bordeļa darbiniece atklājusi, ka sabiedrībā nav īpašas līdzcietības pret mirušajām, jo tās tiek uzskatītas par "kaunpilnām, sliktām sievietēm".

Arī Labonni ir mēģinājusi atņemt sev dzīvību un žurnālistei atklājusi, ka, iespējams, mēģinās to darīt atkal. Viņa žurnālistei teikusi, ka nezina, vai kādreiz saņems palīdzību. "Visu manu dzīvi cilvēki man ir likuši nodarboties ar seksu naudas dēļ. Es nezinu, cik man jānopelna, lai atbrīvotos no šīs dzīves," teikusi Labonni.

Sievietes glābiņš esot ikdienas video zvani ar savu meitu, kas dzīvo ar Labonni vecāko māsu. "Es nevaru viņu audzināt šeit un tas sāp, taču esmu laimīga zināt, ka viņai viss ir kārtībā. Kādudien, kad viņa būs pietiekami veca, ceru viņai pastāstīt, ka esmu viņas īstā mamma," atklāj 19 gadus vecā sieviete.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu