Daba ir skaista, taču dažkārt pārsteidz ar savu varenību un postošo spēku. Pēdējās dienās arī Latviju piemeklē dažāda mēroga dabas untumi, kas jebkuru var pārsteigt nesagatavotu - pēkšņi rodas vēja vērpete, kas iznīcina visu savā ceļā. Portāls "Apollo" skaidro, kā tieši veidojas šīs neparastās dabas parādības.
Kā rodas krusa?
Krusa ir nokrišņu veids, kas sastāv no lodveida vai arī neregulāras formas ledus gabaliņiem. Krusa parasti sastopama gada siltajos mēnešos, un tā izkrīt no gubu lietus mākoņiem. Bieži krusa ir sastopama reizē ar spēcīgu pērkona negaisu un lietusgāzēm.
Šis dabas fenomens veidojas mākoņu iekšpusē aptuveni četru kilometru augstumā, kurā zemās gaisa temperatūras ietekmē notiek ūdens pilienu sasalšana ledus kristālos. Spēcīgu augšupejošu gaisa plūsmu ietekmē ledus kristāli ilgstoši noturas mākonī, apaugot ar sasalstošiem lietus pilieniem. Jo ilgāk ledus kristāli noturas mākonī, jo lielāki krusas graudi veidojas.
Foto: Rīgu pārsteidz iespaidīga izmēra krusas graudi
Krusas graudi pārsvarā ir no dažiem milimetriem līdz pat dažiem centimetriem diametrā. Atsevišķos gadījumos ir novēroti arī krusas graudi, kuru diametrs ir līdz 15 un pat vairāk centimetriem. Pasaulē lielākais krusas grauds ir fiksēts 2010. gada 23. jūlijā ASV, Dienvidu Dakotas štatā, un tā izmērs bija 20 cm diametrā un svars 0,88 kg, vēsta portāls "NeoGeo".