Šoruden Ivans Berladins sāktu iet pirmajā klasē. Kā meklēja pazudušo puisēnu? (14)

Pirmie pavedieni

Ivana meklēšanā tika iesaistīta Valsts policija, Liepājas pilsētas pašvaldības policija, Zemessardze, Nacionālie bruņotie spēki. Policijai bija nepieciešama arī brīvprātīgo iesaiste – pulcēšanās vieta bija Pāvilostas ielā 1, pieteikties varēja pa tālruni 110.

VP rīcībā bija informācija, ka iepriekšējā dienā ap pulksten 10.00 kāds iedzīvotājs manījis zēnu ar līdzīgām pazīmēm autobusa pieturā, līdz ar to tika uzskatīts, ka zēns var atrasties arī kaut kur pilsētas centrā.

Ivana māte puiku pēdējo reizi bija redzējusi 30. jūnija vakarā, liekot zēnu gulēt. Nākamajā rītā māte domājusi, ka dēls ir pie vecmāmiņas, tādēļ nebija puiku meklējusi. Sirmgalve savukārt vēlāk intervijā "Latvijas avīzei" stāstīja, ka satikusi Ivanu 1. jūlija rītā Tosmares autobusa pieturā. Zēns sēdējis un savā nodabā kustinājis kājas.

VP 2. jūlija vakarā saņēma informāciju, ka zēns ap 18.00 redzēts Tosmarē kādā bērnu laukumā. Visiem Liepājas iedzīvotājiem tika lūgts apsekot vismaz savu māju apkārtni. Meklēšanas darbi turpinājās visu nakti un tajos iesaistījās 100-150 brīvprātīgie, tomēr Ivanu atrast tā arī neizdevās.

3. jūlijā ziņas par Ivanu bija teju visos plašsaziņas līdzekļos. Arī policijas rīcībā bija jauna informācija – puisim varētu būt zilums zem acs, kā arī precizēts viņa augums - ap 120 cm. Lai gan puisēnam bija  vien pieci gadi, viņš esot patstāvīgs, labi pārzinot un bieži izmantojot sabiedrisko transportu. 

Policija vairākkārt saņēma informāciju par iespējamo Ivana atrašanās vietu, tomēr, to pārbaudot, sniegtās ziņas izrādījās nepatiesas. Meklēšana turpinājās visu dienu un nakti, tajā iesaistījās vairāk nekā 2000 brīvprātīgo, bet vēl aizvien bez panākumiem.

Helikopteri, ūdenslīdēji un siltuma lāzeri

4. jūlija rītā meklēšanā tika izmantoti arī helikopteri, vēlāk arī laivas. Lai atrastu Ivanu, tika izmantotas visas iespējamās metodes. Brīvprātīgie bija vairākkārt pārmeklējuši visus pagalmus un Liepājas nomaļās vietas, tostarp māju kāpņu telpas, bēniņus, mazdārziņus, pamestas mājas, purvu, tuvāko mežu un piejūras zonu, un tika aicināti arī nekautrēties un klauvēt pie dzīvokļu durvīm.

Ivans tika izsludināts starptautiskā meklēšanā, policija pieļāva, ka viņš varētu būt Lietuvā vai Igaunijā. VP rīcībā bija vēl kāda detaļa, kas, cerams, varēja palīdzēt atrast bērnu – Ivanam rokās, iespējams, bija rotaļlieta – sarkans vilcieniņš, kuru viņš gandrīz nekad neizlaida no rokām.

Ivans galvenokārt tika meklēts Tosmarē, Karostas rajonā un Šķēdē.

4. jūlija vakarā "LNT ziņas" vēstīja, ka policija ieguvusi jaunu pavedienu - kādā Karostas veikalā fiksēts video ar Ivanu. Viņš bija ģērbts zilā jakā ar galvā uzvilktu kapuci un baltu zīmējumu jakas priekšpusē. Kājās bijušas tumšas krāsas sporta bikses un basas kājas, apautas sandalēs. Zem jakas iespējams sarkans krekliņš ar Makvīna zīmējumu priekšpusē. 

Puikas mamma pirmo reizi medijos komentēja dēla pazušanu un pastāstīja, ka zēns, ar kuru Ivans [30. jūnijā] gāja uz reliģisko bērnu centru, redzams arī veikala fiksētajā videonovērošanu kameru ierakstā. Tomēr viņš faktu, ka tajā dienā bijis ar piecgadīgo Ivanu – noliedza gan ģimenei, gan policijai.

Ivana mamma uzskatīja, ka puisēns ir ieslodzīts kādā dzīvoklī vai izvests no valsts. Viņa pauž viedokli, ka zēns kaut kur tiekot turēts pret paša gribu. Māte arī noliedza iepriekš izskanējušo, ka Ivans cietis no vardarbības ģimenē.

Kameru priekšā, sieviete lūdza Ivanu atgriezties mājās.

"Vaņečka, lūdzu, nāc mājās! Mamma Tevi gaida! Es Tevi ļoti mīlu, zaķīt! Atgriezies mājās!"

4. jūlija vakarā policija aicināja brīvprātīgos pārtraukt meklēšanas darbus. Tas nozīmēja, ka Ivans tiks meklēts visā Šengenas zonā, tomēr lielākā mērogā, iesaistot gaisa, ūdens tehniku, siltuma lāzerus.

5. jūlijā meklēšanā aktīvāk tika iesaistīti ūdenslīdēji un armija. VP, sadarbojoties ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, izveidoja platformu, kurā liepājnieki tika aicināti dalīties ar video, kas uzņemti, sākot no 30. jūnija, Liepājā un tās apkārtnē. Tie iedzīvotājus, kuri dzīvo ārpus Liepājas, tikai aicināti dalīties ar videomateriāliem, kuros fiksēts zēns, kurš varētu būt Ivans Berladins.

"Faktiski pašreiz mums ir absolūta neziņa. Mēs nezinām, kur viņš ir un nav nekādas indikācijas, kur viņš varētu būt. Tāpēc šī informatīvā telpa ir daudz svarīgāka nekā šodien šo cilvēku staigāšana pa šīm vietām," "TV3 ziņām" sacīja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Dīvainības, nesakritības un vienaldzība

Brīvprātīgo vidē izskanēja dažādas versijas, kas atgadījies ar Ivanu. Raidījums "Degpunktā" apkopoja populārākās no tām. Daži uzskatīja, ka puika slēpjas, citi savukārt bija pārliecināti, ka viņu apzināti slēpj kāds pieaugušais. Izskanēja arī variants, ka notikušajā bēdā vainojama Ivana ģimene, bet puisēna brālim pavēlēts turēt muti.

Policija šīs versijas nekomentēja, viņiem bija pašiem savas.

Kā galvenās policija izskatīja šādas versijas – bērns kļuvis par apzināta vai neapzināta nozieguma upuri, ar viņu noticis nelaimes gadījums, tādēļ jau kopš 6. jūlija Ivana meklēšanas pasākumi tika veikti taktiski pavisam citā līmenī. Iesaistīti arī Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību izmeklēšanas nodaļas darbinieki.

Tāpat policija izskata arī versiju, ka bērns ir kaut kur aizvests pret paša gribu.

7. jūlijā atkārtoti tika pārmeklēta Liepāja un tās apkārtne. Kaut gan ikviens cerēja atrast Ivanu sveiku un veselu, Liepājas Kriminālpolicijas šefs Uģis Āva "LNT Ziņām" sacīja: "Cerības atrast kaut kur nomaldījušos bērnu dzīvu ir ļoti niecīgas."

7. jūlijā VP mājaslapā publicētā relīzē minēts, ka Ivans 1. jūlijā no rīta ap astoņiem Tosmarē iesēdās maršruta autobusā un aizbrauca Karostas virzienā. Bet pēc 20 minūtēm ar pilsētas maršruta mikroautobusu aizbrauca centra virzienā līdz Kuršu laukumam. Tobrīd izmeklēšanā oficiāli apstiprinātā informācija par pēdējo reizi, kad Ivans redzēts dzīvs ir sestdienā, 1. jūlijā, četros pēcpusdienā Spīdolas ielas rajonā, Liepājā.

8. jūlijā Uģis Āva "LNT Ziņām" pastāstīja, ka Ivans tiek meklēts visā Latvijā, tomēr galvenie meklēšanas darbi koncentrēti Liepājā un tās apkārtnē. Ivanu turpināja meklēt ūdenslīdēji, pēc vajadzības tika piesaistīti helikopteri.

Dienu iepriekš VP saņēma vairākus zvanus no iedzīvotājiem, ka uz ielas, sabiedriskajā transportā un citviet ir redzēti zēni, kuri pēc pazīmēm varētu būt bezvēsts pazudušais Ivans Berladins. Diemžēl, šīs personas par redzēto nereti ziņojušas policijai daudz vēlāk, nevis brīdī, kad redzējušas bērnu.

Āva, apritot nedēļai kopš Ivana pazušanas, sacīja, ka pazudušā zēna lietu raksturo dīvainības, nesakritības un vienaldzība.

Vienaldzību raksturo fakts, ka puika viens pats brīvi varēja pārvietoties sabiedriskajā transportā un pastaigāties pa ielām, bet neviens pieaugušais nelikās par to ne zinis. Savukārt zēna kaimiņi publiski medijiem stāstījuši, ka bērna māte it kā situsi savus bērnus, tomēr viņi policijai par to neziņoja.

9. jūlijā Liepājā turpinājās Ivana meklēšana. Torīt brīvprātīgie kopā ar policiju pārbaudīja atkritumu poligonu. Meklēšanas darbos tika pārbaudīti atkritumi, kas ievesti poligonā kopš sestdienas, 1. jūlija, kopumā 12 tonnas. Paralēli tam Liepājā un tās apkārtnē meklēšanas darbus turpināja arī zemessargi, NBS un ūdenslīdēji.

Liktenīgais video fragments

10. jūlija rītā policijas rīcībā nonāca informācija, ka Ivans, iespējams, aizbraucis ar sabiedrisko transportu uz Grobiņas novada Dubeņiem un tur no transporta izkāpis.

Intensīvi analizējot izmeklēšanā izņemtos videofailus aptuveni 200 stundu garumā, VP bija atklājusi nozīmīgu pavedienu no Ivana pārvietošanās maršruta dienā, kad bērns pazuda bez vēsts. Pēc pavisam sīka video fragmenta, kurā varēja saskatīt vien daļu no Ivana sandales, izmeklētāji atklāja, ka zēns, visticamāk, sajaucis autobusu pieturas un braucis līdz pat Dubeņiem, kur izkāpis.

Pievēršot pastiprinātu uzmanību pat vissīkākajām niansēm videomateriālos, izmeklētājiem izdevās noteikt jaunu posmu Ivana pārvietošanās maršrutā, dienā, kad bērns pazuda bezvēsts. Izkāpjot Kuršu laukumā, zēns, visticamāk, bija sajaucis pieturvietas un tālāk braucis ar autobusu Grobiņas virzienā.

Ņemot vērā jauniegūto informāciju, Valsts policijas izmeklētāji atklāja pieturu, kurā zēns izkāpa – autobusa galapunktā Dubeņos, kur, spriežot pēc tā brīža rīcībā esošās informācijas, zēns arī palicis. Jau dienu iepriekš VP pār Dubeņiem pacēla Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, lai no gaisa pārmeklētu teritoriju. Tādēļ meklēšanas darbi tika koncentrēti šajā rajonā un tā apkārtnē.

Uģis Āva informēja "LNT Ziņas": "Vienā no video failiem mēs konstatējām, ka 1. jūlijā plkst. 10.30 mazais Ivans izkāpa no 904. maršruta autobusa Dubeņos. Šis autobuss kursē no Liepājas Kuršu laukuma līdz Dubeņiem. Šeit viņš ir izkāpis. Pēc skata viņš bijis tā kā apmaldījies, izbrīnīts, autobuss aizbraucis. Tālāk mums viņa pēdas pazūd. Bet pēdējā pierādītā vieta ir Dubeņi."

Policija lūdza atsaukties visas personas, kuras 1. jūlijā pārvietojušās pa Bārtas-Rucavas ceļu Grobiņas novadā un, iespējams, redzējušas Ivanam līdzīgu zēnu.

Dubeņu iedzīvotāji, runājot ar "LNT Ziņām", paši neticēja, ka Ivans joprojām atrodas Dubeņos.

"No cilvēkiem dzirdēju, ka šoferis bija izsēdinājis galā, bet es pati nezinu, neesmu redzējusi," stāstīja kāda iedzīvotāja.

Cits minēja, ja Ivans būtu tur izkāpis, "tad viņš būtu kādos cilvēkos iegājis, viņš mežā taču nebūtu gājis."

"Cits runā, ka šoferis pateicis, lai puisītis kāpj ārā, tagad tā sāk runāt, es domāju, ka te tāds puisītis nav," stāstīja kāda cita iedzīvotāja.

Apmaldījās un slēpās no negaisa mežā

11. jūlijā ap pulksten 19.00 Ivans Berladins tika atrasts bez dzīvības pazīmēm Grobiņas novada Dubeņos, meža masīva brikšņos. Viņš ar kājām bija nogājis aptuveni divus kilometrus pa ceļu,  pēc tam ieklīdis mežā. Ivans tika atrasts aptuveni 300 metru attālumā no ceļa.

1. jūlija vakarā bija sācies negaiss, no kura slēpdamies, puika, visticamāk, devās mežā. Precīzs zēna nāves laiks nav zināms. Ivans mežā nosala.

"Šoreiz mēs zaudējām laikam. Mēs nonācām tur, kur viņš bija, bet nonācām par vēlu. Šis bērns dzīvoja viens un nomira viens. Arī viņa pārvietošanās, meklējot sabiedrību. Zinām, ka viņa dzīve bija izvērtusies par pārdzīvojumu, meklējumiem. Noteikti, ka pie normālas attieksmes pret bērnu, nebūtu traģēdijas," "LNT Ziņām" sacīja policijas šefs Ints Ķuzis.

Desmit dienas zēnu meklēja kopumā vairāk nekā 4000 cilvēku – Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, Liepājas pilsētas pašvaldības policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, brīvprātīgo organizācija bezvēsts.lv un citi neskaitāmi brīvprātīgie.

Karostā pie puisēna dzīvesvietas jau no 11. jūlija vakara gūla ziedi un sveces. 12. jūlijā Karostas katedrālē notika aizlūgums par mazo Ivanu.

Ivana traģiskā nāve satricināja visu Latviju. Mežzinis, kurš iesaistījās Ivana meklēšanā Dubeņu apkārtnē, izteicās par līdzcilvēku vienaldzību.

"Vismaz kādu, kādu viņam vajadzēja satikt! Vienalga, vai ar mašīnu, vai kājām. Manā uztverē tas nav iespējams, ka viņš atnāca un neviens viņu neredzēja. Cits jautājums, cik daudzi pievērsa uzmanību. No Liepājas tomēr ir gabals ko braukt. Cits citu zina tajos Dubeņos, kaimiņi pazīst vietējos bērnus. Kādam bija jāredz," pirms diviem gadiem "TV3 Ziņām" stāstīja mežzinis.

Kurš vainīgs?

Policijā tika uzsākts kriminālprocess par notikušo, arī sabiedrība steidzās meklēt vainīgos. Daudzi vainoja šoferi, kurš nelicies zinis par mazo puiku, kurš viens pats iekāpis autobusā. Viņš policijai atzinis, ka autobusā iekāpušais zēns varētu būt līdzīgs pazudušajam Ivanam. Šoferis stāstījis, ka pieturā Kuršu laukumā iekāpuši daudzi pieaugušie un, kā jau šādos gadījumos ierasts, vadītājs nodomājis, ka zēns ir kopā ar kādu no viņiem.

Lielāko sabiedrības nežēlastību izpelnījās Ivana ģimene. Pēc puikas nāves izskanēja, ka "viņš dzīvoja viens un nomira viens", tādējādi cenšoties parādīt, ka Ivans, kaut gan nāca no sešu bērnu ģimenes, bijis vientuļš un atstāts novārtā. Tomēr Liepājas atbildīgajām iestādēm nebija pamats domāt, ka Ivana ģimene bijusi nelabvēlīga.

Sociālā dienesta redzeslokā ģimene bija nonākusi jau 2017. gada maijā, kad Zoja lūdza pabalstu, jo bija zaudējusi darbu un pasliktinājās materiālie apstākļi. Aizpildīja nepieciešamās anketas, uzņēma mājās dienesta darbiniekus, kas pārbaudīja ģimenes sadzīves apstākļus. Atbalstu bērnu audzināšanā viņa neprasīja.

Sociālais dienests arī nesaskatīja iemeslu par ģimenē notiekošo informēt bāriņtiesu. Bērni bija tīri, labi apģērbti.

2018. gada janvārī aģentūra Leta ziņoja, ka Liepājas bāriņtiesa atļāva Ivana mātei audzināt pārējos divus nepilngadīgos bērnus, jo, izvērtējot situāciju ģimenē, nav bijis pamata lemt par aizgādības tiesību pārtraukšanu mātei, informēja bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele.

Bāriņtiesa secinājusi, ka māte rūpējas par abiem nepilngadīgajiem bērniem - viņi ir paēduši, apģērbti un aprūpēti. Arī no izglītības iestādēm, kur viņi mācās, ir saņemtas pozitīvas atsauksmes. Izvērtējot apstākļus ģimenē, bijušas konsultācijas. Bērnu māte ir sadarbojusies, izmantojusi piedāvāto psiholoģisko un sociālo palīdzību un pierādījusi, ka ar mātes pienākumiem spēj tikt galā.

Pie Ivana traģiskās nāves tika vainota arī sabiedrība kopumā – kā pārāk vienaldzīgi. Neilgi pēc Ivana atrašanas, neoficiāli avoti vēstīja, ka cilvēki Dubeņos 1. jūlija naktī dzirdējuši mežā raudam bērnu, kurš krievu valodā sauc māti. Tomēr meklēt viņu neviens nebija gājis.

Trīs dienas pēc Ivana atrašanas tika atstādināta kāda policijas darbiniece – viņa bija saņēmusi, bet nebija nodevusi tālāk informāciju, ka kāds, iespējams, redzējis Ivanu braucam uz Dubeņiem. Tagad var tikai minēt, vai tas būtu kā ietekmējis meklēšanas gaitu, tomēr policistei pērn par to tika piespriests piespiedu darbs.

Krimināllieta par Ivana nāvi turpinās, un VP jūnijā paziņoja, ka tuvākajā laikā to varētu nodot prokuratūrai. Šogad janvārī VP paziņoja, ka lietā divām personām piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Policijā neatklāj, kuras personas ir iesaistītas šajā lietā.

Ko mēs esam mācījušies?

Pērn reģionālā laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnāliste Ilze Ozoliņa intervijā LSM sacīja, ka cerams, sabiedrība ir mācījusies no traģiskās Ivana pieredzes.

"Kaut ko jau esam no tā aizguvuši. Varbūt esam palikuši vērīgāki pret bērniem, kurus pamanām uz ielas vienus pašus. Tie cilvēki, kuri bijuši vienaldzīgi pret citiem, tie tādi arī paliks, bet liela daļa sabiedrības ir atvērusi acis un ir kļuvusi vērīga pret citiem," sacīja Ozoliņa. 

Tomēr līdzīgi gadījumi, kas par laimi nav beigušies tik traģiski, ir notikuši arī pēc Ivana nāves.

2017. gada decembrī LTV7 raidījuma "Itogi goda" veica eksperimentu, kurā kāda sešgadniece atkārtoja Ivana ceļu. Ceļā līdz Dubeņiem tikai viena sieviete painteresējās, kur ir meitenes māte.

2018. gada sākumā raidījums "Bez Tabu" ziņoja, ka kāds bērns Salaspilī pēc skolas iekāpis nepareizā maršruta autobusā, no kura tika izsēdināts viņam nezināmā vietā. Gan autobusa šoferis, gan pasažieri bijuši vienaldzīgi, kad bērns sapratis, ka brauc nepareizajā transportā. Bērns sazvanījis māti un par laimi mājās nonāca sveiks un vesels, kad viņa atbrauca atvasei pakaļ.

Tomēr ne vienmēr līdzcilvēki ir vienaldzīgi. 2019. gada 6. jūlijā garāmbraucējs Madonas novadā pamanīja bērnu, kurš viens kailām kājām gāja gar ceļa malu. Bērnu bija pieskatījusi vecmāmiņa, kura kādā brīdi pamanījusi, ka zēns pazudis un devusies viņu meklēt.

Šis gadījums beidzās laimīgi, kad ar policijas palīdzību bērns tika nogādāts atpakaļ vecāku apgādībā.

Šādi piemēri - gan pozitīvi, gan negatīvi - liek jautāt, vai un kāda ir mācība, ko esam guvuši no traģiskā Ivana gadījuma?