Tāpat, VM ieskatā, ļoti būtiski esot paplašināt ambulatorās un stacionārās ārstēšanās iespējas reģionos cilvēkiem ar alkohola atkarību.
Šobrīd narkoloģiskās palīdzības pieejamības sadalījums valstī neesot vienmērīgs, jo lielākā daļa ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē. Vienlaikus palielinājies pirmreizēji saslimušo skaits ar alkohola psihozi un citiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem alkohola lietošanas dēļ. Tāpat plānots strādāt, lai uzlabotu rehabilitācijas pieejamību.
VM uzsvēra, ka būtiski arī skaidrot sabiedrībai, īpaši jauniešiem, grūtniecēm un topošajiem vecākiem, alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību, ko ministrija plāno turpināt darīt.
Līdztekus izglītojošajām kampaņām, plānots, ka alkoholisko dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu.
Saskaņā ar VM pieejamo informāciju Latvijā 2017. gadā ar alkohola lietošanu tieši saistītie potenciāli zaudētie mūža gadi vecuma grupā no 15-64 gadiem veido 10,4% no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem.
Jaunu cilvēku vecumā no 20 līdz 39 gadiem vidēji katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts.
Turklāt alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam, atzīmēja VM.
Saskaņā ar PVO datiem pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 saslimšanām. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3,3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,9% no visiem nāves gadījumiem.