Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Vita Baļčunaite skaidro cilvēkiem, kas ir mīlestība (4)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

​Aktrise, dziedātāja un TV personība Vita Baļčunaite šā jūlija sākumā aizdomājusies par jautājumu, kuru pie sevis ir mēģinājis atbildēt katrs – kas īsti ir mīlestība? Viņa sociālajos tīklos publiskojusi savu versiju par to, kas tā ir.

“Kas ir mīlestība? To nevar ielikt rāmī, pakļaut, paverdzināt vai nopirkt. Tā nenosoda, nepārmet, nezāģē un necenšas pārveidot otru. Ja otrs mīl, tad neapzināti vai tīši pats iemācīsies pielāgoties. Ja vien pats dzīvos saskaņā ar savu sirdsbalsi un Visuma Mīlestības pirmavotu un, ja būs nomodā griba ieklausīties otrā un līdzcilvēkos, esībā kopumā. Tā atlaiž tos, kuri dodas prom. Ar pateicību par labajiem mirkļiem un kopīgo dzīves mācību. Tā pieņem un ciena tos, kuri tuvumā. Tā sadala tuvāko veiksmes un neizdošanās mirkļus. Tā iedrošina, dziedina, iepriecina, sargā un saudzē citu cilvēku jūtas. Tā priecājas par mīļoto cilvēku laimi pat tad, kad viņi ir izvēlējušies citu ceļu! No sirds!

Tā sapurina tos, kuri, iespējams, zaudējuši ticību savām spējām un iespējām!

Tā redz un novērtē otru tādu, kādu Dievs viņu ir iecerējis. Ja vajag sapurina, sadod pa bieti, tomēr dara to, saskaņoti ar otra cilvēka dvēseli, nevis pret viņa gribu. Dara, lai palīdzētu otram atjaunoties un uzplaukt. Mīlestība nav lietvārds. Tā ir darbības vārds. Pat tad, ja dažkārt tā nozīmē neiejaukties un cienīt otra izvēles. Un prasme noklusēt piemērotos brīžos.

Jo šī, kur atrodamies uz Zemes, ir skola. Brīvas gribas planēta. Katram savi ceļi ejami. Ar vienu mazs gabaliņš kopā, ar otru - tuvumā vairāku dzīvju, mūžību ilgumā. Domu tuvumā un ar pateicību par kopīgajām gaitām arī tiem, kuri devušies ārpus šīs dimensijas robežām.

Tomēr jebkurā gadījumā - nav nejaušību, vien mūsu pašu izvēles, tikai mācoties ieklausīties sevī un saskatīt Visuma karti, iespējams, lielākā bēda vai problēma reiz, pēc gadiem, var izrādīties lielākā veiksme. Jo parādīja katra atsevišķo un kopīgo spēku un sniedza vietu izaugsmei. Paldies, ka esam viens otram un atbalstām. Te esam visi kopā. Lai celtos. Motivētu līdzās esošos, atmodinātu labāko citos un sevī,” viņa raksta.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu