/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2019/07/04/12327220t1h3630.jpg)
Piedaloties valsts augstākajām amatpersonām, Rīgā ceturtdien, 4. jūlijā, tiks pieminēti ebreju tautas genocīda upuri, informēja Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanovska.
Rīgā tiks atzīmēta Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Plkst. 12 Gogoļa ielā 25 notiks Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltīts piemiņas brīdis, kuru rīko Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.
Piemiņas ceremonijā piedalīsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), citas valsts amatpersonas un ārvalstu diplomāti.
Klātesošos uzrunās bijušais Rīgas geto un koncentrācijas nometņu ieslodzītais, vēsturnieks Marģers Vestermanis, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs un Rīgas sinagogas rabīns Elijohu Krumers. Ceremoniju vadīs akadēmiķis Ruvins Ferbers.
Piemiņas brīdis notiks vietā, kur atradās Lielā horālā sinagoga. 1941. gada 4. jūlijā Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība pēc nacistu rīkojuma nodedzināja dievnamu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Kā informēja Umanovska, sinagogas iekārtojumu aplēja ar degvielu un aizdedzināja, bet ebrejiem neļāva izkļūt no ēkas. Tajā pašā dienā tikuši nodedzināti arī citi ebreju dievnami, un par upuriem kļuvuši ne mazāk kā 400 cilvēku.
Pēc Umanovskas sniegtajām ziņām, pirms kara Latvijā dzīvojuši 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam tikuši nogalināti vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.
Padomju laikā sinagogas drupas tika nojauktas, un to vietā ierīkots skvērs. 80. gadu beigās tur veikti izrakumi, un 1993. gadā ar Latvijas valdības, ebreju organizāciju un privāto personu atbalstu izveidots memoriāls - simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora elementiem. Blakus sinagogas drupām 2007. gadā atklāts piemineklis ebreju glābējiem.