Trešo vietu jūnija reitingā ieņem nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, par kuru būtu gatavi balsot 7,7% aptaujāto vēlētāju. Kopš maija nacionālās apvienības reitings kritis par 0,9 procentpunktiem. Arī maijā šis politiskais spēks ieņēma trešo vietu SKDS veidotajā partiju reitingā.
Ceturto vietu politisko spēku jūnija popularitātes sarakstā ar 6,8% vēlētāju atbalstu ieņem "Attīstībai/Par!", kas mēneša laikā piedzīvojusi reitinga kāpumu par 0,9 procentpunktiem, bet piektajā vietā ierindojas ZZS ar 6,3% reitingu un 2,5 procentpunktu atbalsta kritumu.
Uz reitinga sesto vietu ar 4,6% vēlētāju atbalstu noslīdējusi JKP, kas vēl pirms mēneša ar 7,9% atbalstu partiju topā ieņēma ceturto pozīciju. Jau maijā, salīdzinot ar aprīli, JKP popularitāte bija kritusies.
Tādējādi JKP atbalsts tagad ir zemākais kopš Saeimas vēlēšanām.
Tomēr sociologs Kaktiņš iesaka JKP īpaši nebēdāt, jo reitinga kritums varētu būt saistīts ar neveiksmi EP vēlēšanās.
"Partijas, kuras publiskajā telpā nepārprotami ir iezīmētas kā uzvarētāji, un tās ne vienmēr ir tās, kas ir savākušas visvairāk balsu, vienkārši publiskā telpa ir pateikusi "o, jā, šiem ļoti labi sanāca", tās parasti dabū augstāku popularitāti, un otrādi. Tiesa, tas, kas šeit ir ļoti svarīgi, un to liecina daudzu vēlēšanu vērošanas pieredze - šie efekti parasti ilgst un izvējo apmēram trīs mēnešu laikā. Līdz ar to es ieteiktu "Vienotības" cilvēkiem pārāk nesapriecāties un JKP cilvēkiem pārāk nebēdāties," sacīja Kaktiņš.
Tikmēr aiz JKP jūnija reitingā secīgi palikuši tādi politiskie spēki kā "KPV LV", Latvijas Reģionu apvienība (LRA), "Progresīvie" un Latvijas Krievu savienība (LKS) ar attiecīgi 3,4%, 3%, 3% un 1,6% vēlētāju atbalstu.
Tādējādi "KPV LV" popularitāte mēneša laikā augusi par 1 procentpunktu, LRA atbalsts krities par 1 procentpunktu, "Progresīvo" atbalsts palielinājies par 1,1 procentpunktu, bet LKS atbalsts palielinājies par 0,1 procentpunktu.
Jūnijā veiktās SKDS aptaujas dati liecina, ka 18,2% vēlētāju nezina, par ko tagad atdotu savu balsi Saeimas vēlēšanās, bet 18,7% respondentu pauduši, ka parlamenta vēlēšanās nepiedalītos.