Polārlapsa divu mēnešu laikā mēro ceļu no Norvēģijas līdz Kanādai

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Polar Research”, polārlapsa savu ceļojumu sāka Špicbergenā, lielākajā Svalbāras arhipelāga salā, kas atrodas starp Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos, Grenlandes jūru rietumos, Norvēģu jūru dienvidos un Barenca jūru austrumos. Polārlapsas ceļojums savukārt noslēdzās Elsmīras salā, Kanādā.

Norvēģijas Polārā institūta zinātnieki, kuri polārlapsu bija aprīkojuši ar raidītāju, atklāja, ka lapsa veica garāko migrāciju – no savas dzimšanas vietas līdz potenciālajai dzīvesvietai – šīs sugas pastāvēšanas vēsturē.

Pētniece Eva Fugleī teica, ka pētnieku komanda, kad ieguva datus par lapsas ceļu, nespēja noticēt paši savām acīm.

“Mēs neticējām, ka tā ir patiesība,” paziņojumā teica Fugleī.

Polārlapsa vidēji dienā veica 46,3 kilometrus garu ceļu, bet, šķērsojot Grenlandes ledāju, vienā dienā pieveica pat 155 kilometrus. Šīs sugas kontekstā tas ir lielākais novērotais ātrums – 1,4 reizes lielāks par iepriekšējo rekordu, kuru uzstādīja polārlapsu tēviņš Aļaskā.

Zinātnieki uzskata, ka lapsa uz Grenlandes ledāja uzņēma ātrumu, jo tur trūka iespējas kaut ko nomedīt. Tiesa, divos gadījumos polārlapsa 48 stundu laikā veica mazāk par 10 kilometriem garu ceļu.

Tas varētu būt jūras ledus fizisko barjeru, sliktu laikapstākļu vai labas barošanās iespējas dēļ.