Trešdien sāksies Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanas

EP priekšsēdētājs tiks vēlēts uz pirmo pusi no termiņa jeb divarpus gadiem.

EP priekšsēdētāja amata kandidātu var izvirzīt politiskā grupa vai vismaz 38 jeb 5% no deputātiem. Ievēlēšana notiek aizklātā balsojumā, un vēlēšanas var notikt līdz četrām balsošanas kārtām.

Tas, kurš ieņems EP priekšsēdētāja amatu, parasti ir atkarīgs no kopīgās vienošanās par citiem Eiropas Savienības (ES) augstajiem amatiem.

Saskaņā ar pēdējo piedāvājumu pirmo pusi pilnvaru termiņa EP priekšsēdētāja amatu ieņemtu kāds no sociālistu frakcijas, bet pēc divarpus gadiem uz termiņa otru pusi EP priekšsēdētāja amatā stātos Manfrēds Vēbers, kuru pirms EP vēlēšanām konservatīvie bija izvirzījuši kā galveno kandidātu uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu.

Taču uz EK prezidenta amatu otrdienas, 2. jūlija, vakarā ES dalībvalstu līderi vienojās virzīt pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju.

Tāpat trešdien plānots ievēlēt EP 14 priekšsēdētāja vietniekus, kuri palīdz priekšsēdētājam pildīt viņa pienākumus, piemēram, vadīt plenārsēdes vai pārstāvēt parlamentu attiecībās ar citām institūcijām. Pieci deputāti tiks ievēlēti kvestoru amatā, kuru uzdevums būs risināt EP administratīvos jautājumus, kas tiešā veidā skar EP deputātus.

Ceturtdien, 4. jūlijā, no rīta deputāti apspriedīs iepriekš notikušo ES valdību un valstu vadītāju samitu iznākumu, kurā valstu līderi apspriež iespējamos kandidātus ES institūciju vadītāju amatiem.

Ceturtdienas debatē piedalīsies Tusks un EK prezidents Žans Klods Junkers.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāks "Jaunās Vienotības" deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, "Saskaņas" deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības "Attīstībai/Par!" deputāts Ivars Ijabs un "Latvijas Krievu savienības" deputāte Tatjana Ždanoka.