/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2019/07/02/12320203t1ha395.jpg)
Ugunsgrēkā, kas izcēlies Krievijas karaflotes dziļjūras kodolzemūdenē "AS-12", pirmdien, 1. jūlijā, gājuši bojā 14 jūrnieki, atsaucoties uz varasiestādēm, ziņo mediju kompānija RBK.
Ugunsgrēkā Krievijas dziļjūras izpētes transportā bojā gājuši 14 jūrnieki (10)
Papildināts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ugunsgrēks minizemūdenē, kuras uzdevums bija veikt okeāna dibena pētījumus Krievijas karaflotes vajadzībām, izcēlies pirmdien, veicot biometriskos mērījumus Krievijas teritoriālajos ūdeņos.
"Otkritie Media", atsaucoties uz anonīmiem avotiem Ziemeļu flotē, vēsta, ka aizdedzies zemūdenes pārvadātājs "BS-64".
Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi 14 jūrnieku bojāeju. Tās paziņojumā norādīts, ka ugunsgrēks noticis uz zinātniski pētnieciskā jūras spēku dziļūdens aparāta okeāna dibena izpētes laikā Krievijas teritoriālajos ūdeņos.
Ministrija neprecizēja zemūdeni, uz kuras noticis incidents, bet paziņoja, ka ugunsgrēku nodzēsuši paši apkalpes locekļi.
Lai gan ugunsgrēku izdevies nodzēst, jūrnieki saindējušies ar degšanas produktiem.
Izdevums "Baza" vēsta, ka četri vai pieci cietušie nogādāti Severomorskas armijas hospitālī. Viņi saindējušies ar degšanas produktiem un guvuši smadzeņu satricinājumu. "Baza" apgalvo, ka zemūdenē gājis bojā viens virsnieks, bet pārējie miruši ceļā uz slimnīcu.
Arī vietējais medijs "Severomorsk Life" vēsta par hospitalizāciju, apgalvojot, ka uz Ziemeļu flotes zemūdenes noticis sprādziens un ugunsgrēks. Vēlāk gan medijs šo ziņu izdzēsa.
Zemūdene šobrīd atrodas Severomorskas karaflotes bāzē. Sākusies nelaimes gadījuma cēloņu noskaidrošana.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins atcēlis savu dalību forumā "Krievijas upes" un tuvākajā laikā tiksies ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, paziņoja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Dziļūdens kodolzemūdeni "AS-12" izstrādāja Sanktpēterburgā pagājušā gadsimta 80. gadu beigās. Tā sastāv no vairākām titāna lodēm, spēj nolaisties sešu kilometru dziļumā un ūdenī sasniegt ātrumu līdz 30 mezgliem (55,5 kilometriem) stundā.