Slāpes, reiboņi un nāve. Kāpēc Eiropu pārņēmis karstuma vilnis?

Augstākā temperatūra, kas Eiropā reģistrēta, ir +48 grādi, un tā tika novērota Atēnās 1977. gada jūlijā, bet pēdējos 22 gados novērots, ka gaisa temperatūrai ir raksturīgi pakāpties vēl par dažiem grādiem. Pēc Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (WMO) datiem, no 2015. līdz 2018. gadam ir novērotas visaugstākās gaisa temperatūras.

Eksperti norāda, ka svarīgs faktors ir arī vispasaules industrializācijas process. Siltums varētu krietni paaugstināties arī automašīnu, rūpnīcu un citu līdzīgu faktoru ietekmē.

Ja pašreizējā tendence saglabāsies, sinoptiķi prognozē, ka līdz 2040. gadam Eiropā šādi karstuma viļņi var notikt aizvien biežāk.

Tāpat palielinās varbūtība, ka planētas temperatūra līdz 2100. gadam varētu paaugstināties par 3 - 5 grādiem.

Tāpat 1. jūlijā tika novērots, ka Igaunijā jūnija vidējā temperatūra pārsniegusi daudzgadu vidējo rādītāju par 3,2 grādiem, sasniedzot 17,6 grādus, liecina Igaunijas Meteoroloģiskā dienesta sagatavotais apskats.

Visaugstākā gaisa temperatūra - +31,1 grāds - 6. jūnijā reģistrēta Tallinas-Harku novērojumu stacijā.

Kā augstā temperatūra ietekmē cilvēkus?

Francijā lielā karstuma dēļ slēdza aptuveni 4000 skolu, no kurām daļa uz laiku kļuva par patvērumu ģimenēm, kas bēga no karstuma valsts dienvidos. Tāpat portāls "The Guardian" informē, ka karstuma dēļ Rietumeiropā gājuši bojā vairāki cilvēki, tai skaitā arī bērni.

Foto: Karstuma vilnis Eiropā

Piemēram, Spānijā 17 gadus vecais zēns mira no karstuma dūriena, strādājot lauku apvidos. Viņam sākās spēcīgi krampji pēc ielēkšanas baseinā, lai atvēsinātos.

Otrs karstuma upuris ir 80 gadus vecs vīrietis, kurš nomira ceturtdien, 27. jūnijā, arī no saules un karstuma dūriena. Vēl divi cilvēki nogādāti slimnīcā.

Taču lielais karstums skāra ne tikai Spāniju un Franciju, bet arī Vāciju. Francijā tika ierīkotas strūklakas, lai cilvēki varētu atvēsināties. Tāpat arī tika ierīkoti vairāki publiski baseini.

Karsts laiks var ietekmēt jebkuru. Karstuma dēļ var atūdeņoties organisms, tāpat ļoti bīstams ir siltuma trieciens jeb karstuma dūriens. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar sirds un nieru slimībām, tāpat arī gados veciem cilvēkiem un mazuļiem.

"Karstuma viļņi var būt bīstami, jo tie samazina cilvēka organisma spēju regulēt iekšējo temperatūru," stāsta eksperts.

» 10 veidi, kā mīlulim ar biezu kažoku atvieglot dzīvi vasarā

Cilvēkiem, kas ir riska grupā, jābūt īpaši uzmanīgiem tad, kad gaisa temperatūra naktī nenoslīd zem 25 grādiem, jo organismam ir grūti izturēt šādu slodzi.

Ārsti informē, ka cilvēkiem, kuri karstā laikā jūt galvassāpes, reiboni, apetītes zudumu, nelabumu, krampjus, paātrinātu elpošanu vai spēcīgas slāpes nekavējoties jāmēģina atrast veidu, kā atvēsināties.

Taču to labāk darīt lēnām un ar prātu, nemetoties aukstā dušā vai ūdenstilpnē. Labāk paslēpties no saules ēnā un atrast veidu, kā atdzist, piemēram, padzerties vai uzlikt slapju dvieli uz galvas.

Ja cilvēka ķermeņa temperatūra sasniegs 40 grādus, var sākties karstuma dūriens un tad svarīgi ir meklēt mediķu palīdzību.