"Es izdzēru tikai divus alus", "man nemaz nereibst", "dod atslēgas, es zinu, ko daru" - šie un daudzi citi attaisnojumi nereti kļūst par pēdējiem vārdiem pirms autovadītāja tiesību zaudēšanas, avārijas izraisīšanas, sliktākajā gadījumā - savas vai citu dzīvības zaudēšanas. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati* liecina, ka 2018. gadā katrs desmitais aptaujātais atzinis, ka pēdējo trīs gadu laikā ir sēdies pie stūres dzērumā. Psihoterapeits Arturs Šulcs skaidro, kas ir psiholoģiskie iemesli tam, ka cilvēki dzērumā izvēlas pakļaut riskam sevi un citus.
"Dzērājus jāuzlūko tāpat kā teroristus!" Psihoterapeits par braukšanu alkohola reibumā (1)
CSDD mājaslapā atrodamā 2018. gada aptauja* liecina, ka, salīdzinot ar 2010. gadu, par 31% ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri ir saskārušies ar situāciju, kad šoferis vēlas sēsties pie stūres reibumā un par 12% ir pieaudzis to skaits, kuri ir sēdušies mašīnā pie dzēruša šofera. Par 14 % ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri ir atteikušies kāpt iereibuša vadītāja auto.
Psihoterapeits Arturs Šulcs atgādina, ka "alkohols ir ļoti spēcīga psihoaktīva viela ar izteiktu farmakoloģisko ietekmi. Alkohols jūtami samazina kritiskās domāšanas iespēju – cilvēks kļūst nekritisks pret savām darbībām, nekritiski izvērtē visus riskus, kā arī pārvērtē savas spējas.
Alkohols izmaina apkārtējās telpas uztveri, piemēram, var mainīties apjausma par to, cik kaut kas ir tuvu vai tālu, līdz ar to arī mainās ātruma uztvere. Cilvēka uztvere kropļojas, tam sāk šķist, ka jāpierāda savs ātrums vai spēja."
Rakstura kariķēšana un vēlme nomirt
2017. gadā CSDD pētījumā noskaidrots** ka, ne visā Latvijā situācija ar braukšanu dzērumā ir vienāda. Izrādās, ka vislabākā situācija ir Vidzemē un Rīgā, kur 75% līdzcilvēku neļautu draugam braukt reibumā, bet mazākā līdzcilvēku iejaukšanās novērojama Kurzemē, kur līdzcilvēku lēmumā vadīt transportlīdzekli reibumā iejauktos nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju – 62%. Zemgalē 74% sabiedrības iestājas pret sēšanos pie stūres reibumā, bet Latgalē 70%.
"Alkohola ietekmē cilvēka iezīmes kariķējas – ja cilvēks skaidrā ir dāsns, dzērumā tas kļūst izšķērdīgs, ja cilvēks bijis azartisks, tad alkohola reibumā tas kļūst pārgalvīgs.
Ja cilvēkam patīk ātri braukt, kas pats par sevi nav nekas slikts, ja tiek darīts ar prātu, tad alkohola reibumā rodas patoloģiska vēlme pārbaudīt mašīnas iespēju robežas, nedomājot par reālās dzīves sekām," min Šulcs.
Eksperts min, ka cilvēki tik vieglprātīgi riskē ar savu un citu dzīvību tādēļ, ka alkohols spēcīgi ietekmē spēju domāt kritiski. Viņš uzsver - tas pilnībā attiecas arī uz cilvēkiem, kuri labprātīgi sēžas dzēruša šofera automobilī. Šulcs ir izteikumos skarbs arī pret tiem, kuri dodas baudīt alkoholiskos dzērienus un laikus nepadomā par to, kā tikt mājās.
"Tā ir nerēķināšanās ar sevi un ar citiem, kā arī zināma veida empātijas trūkums. Un tad, protams, tajā ir arī jaušama neapmierinātība ar kaut ko dzīvē - varētu pat teikt, ka tā ir neapzināta vēlme nomirt! Ja pieaugušam cilvēkam ir labas attiecības, pilnvērtīgs dzīvesveids, labs skats pašam uz sevi, tas tomēr novērtē dzīvi un saprot, cik viegli to ir iespējams zaudēt. Šāds cilvēks izgulēsies turpat vai izsauks taksometru," atklāj psiholterapeits.
Piedzīvojums, kas var beigties letāli
Statistika norāda, ka starp dzērumā aizturētajiem ir šokējošs pārsvars vīriešu dzimuma pārstāvju. Šulcs skaidro, ka "tās pārsvarā ir vīriešu nerealizētas vēlmes pēc piedzīvojuma. Vīrietis nezina, kā sevi apliecināt bez riska, tādēļ kontrolētas vides vietā izvēlas pašapliecināties bīstamos veidos.
Dzērumā savu spriestspēju pārbaudīt vairs nav iespējams. Pārbaude ir jāveic skaidrā prātā, pajautājot sev – kāpēc un kam es tieši dzīvoju? Kur es varu dabūt sev nepieciešamās sajūtas? Varbūt manā dzīvē nepieciešams vairāk adrenalīna, ko var iegūt ar ekstrēmākiem sporta veidiem, varbūt izziņas prieka, vai pat seksuālas attiecības? Galvenais ir saprast – kas tieši ir tas, kā cilvēkam tik ļoti trūkst."
CSDD dati liecina**, ka vairums sabiedrības zina, kā rīkoties, lai atturētu cilvēku dzērumā no automobiļa vadīšanas - lielākai daļai tas ir izdevies ar dažādām pierunāšanas metodēm, 33% respondentu ir atņēmuši automašīnas atslēgas, 11% gadījumu dzērājšoferi ir nolikti gulēt, bet atsevišķos gadījumos ir nācies pielietot fizisku spēku vai pat sabojāt auto.
"Katram, kurš dzērumā sēžās vai plāno sēsties pie stūres, jāuzdod sev jautājums - kāpēc es tik ļoti gribu nomirt un kāpēc man ir pieļaujams, ka es varētu nogalināt citus cilvēkus?
Jānoskaidro atbilde uz šiem jautājumiem un tad jāveic attiecīgas korekcijas.
Cilvēkiem, kuri sēžas pie stūres dzērumā būtu jāsaprot, ka viņi zināmā mērā līdzinās tiem teroristiem, kas apzināti vēlas ievainot cilvēkus un sabiedrībai būtu abi jāuzlūko ar līdzīgu attieksmi," secina eksperts.