Franču ārsts viltvārdis, kurš noslepkavoja savu ģimeni, atbrīvots pēc 26 gadiem cietumā (1)

Pirms slepkavībām 1996. gadā vīrietis 18 gadus izlikās, ka ir medicīnas students, kurš pēc tam kļūst par ārstu un zinātnieku Pasaules Veselības organizācijā.

Žans Klods Romands, kuram tagad ir 65 gadi, šo gadu laikā izkrāpis naudu no ģimenes un draugiem, prasot aizdevumus un ziedojumus viņa zinātniskajiem projektiem Šveicē.

Romands tiešām sācis studēt medicīnu, taču jau pirmajā studiju gadā "izlidoja" nenokārtotu eksāmenu dēļ. Studijas viņš uzsāka 1974. gadā Lajenas medicīnas skolā.

Viņš mācījās atkārtoti pirmo kursu nākamos 12 gadus, taču nekad nelika eksāmenus. Par ko, protams, ģimene un draugi nezināja, viņiem tika pasniegts, ka pēc 12 gadu studijām Romands kļuvis par dakteri.

Ģimene un draugi ikdienā domāja, ka viņš dodas uz savu darbavietu Ženēvā, kur strādā par zinātnieku un ārstu. Ko viņi nezināja - patiesībā viņš "darbadienas" pavadīja braukājot šurpu turpu uz Francijas un Šveices robežas, kā arī ik pa laikam iegriezies Pasaules Veselības organizācijas publiskajās preses konferencēs.

1980. gadā viņš apprecējās un astoņdesmito gadu beigās ģimeni papildināja divi bērni. Viņš bieži esot ģimenei stāstījis, ka dodas komandējumos, kamēr patiesībā viņš dienas pavadīja, slēpjoties lētos hosteļos uz vairākām dienām.

Viņa ienākumu avots bija naudas summa, ko viņš ieguva, pārdodot dzīvokli, kuru viņam vecāki bija nopirkuši netālu no augstskolas, Lejanā. Kad iekrājumi gājuši uz beigām, viņš sācis radiem un draugiem jautāt pēc investīcijām un ziedojumiem zinātniskiem projektiem.

1992. gada beigās daži no dāsnajiem radiem sākuši jautāt pēc saviem aizdevumiem atpakaļ. Viens ģimenes draugs kļuvis aizdomīgs, pārbaudot, ka Romanda vārds nemaz nav iekļauts Pasaules Veselības organizācijas darbinieku sarakstā.

1993. gada janvārī Romands nosita savu sievu, izmantojot mīklas rulli, pēc tam viņam nācās nonāvēt aculieciniekus - septiņus gadus veco meitu un piecus gadus veco dēlu, nošaujot atvases ar pistoli.

Šajā pašā dienā viņš mēroja 80 kilometrus tālu ceļu uz savu vecāku māju. Pēc vecāku nogalināšanas, nonāvēts tika arī viņu suns. Kad asiņainais darbs bērnības mājās tika paveikts, viņš devās pie savas mirušās ģimenes, kur viņš centās izdarīt pašnāvību, pārdozējot miega zāles, un aizdedzināja māju.

Romandu no degošās mājas izglāba ugunsdzēsēji. Pēc atlabšanas viņš atzinās izdarītajā. Romands tika pasludināts par vainīgu slepkavībās 1996. gadā.

Viņu atbrīvoja priekšlaicīgi no cietuma 2019. gada aprīlī par labu uzvedību.

Kamēr viņš gaidīja savu noslēdzošo tiesas sēdi un brīvību, Romands jau laikus sāka strādāt kopā ar korespondenti un rakstnieci Emanuellu Karrjeru, lai atspoguļotu biogrāfiskā darbā savu dzīves gājumu.

Karrjera gadiem jau mokoties ar galvenā varoņa vēlamajiem labojumiem darbā - Romands vēlas, lai viņš netiktu atspoguļots nedz kā briesmonis, nedz kā aizstāvamais.

26 gadu laikā cietumā viņš ir pievērsies reliģijai un paudis nožēlu par izdarīto. 

Viņa noziegumi ir iedvesmojuši divus grāmatu autorus. Romāns "L'Adversaire" ("Sāncensis"), kas tika izdota 2000 gadā un pēc diviem gadiem tika ekranizēta mākslas filmā, un 2001. gadā tapa daiļdarbs "L'Emploi du Temps" ("Pārtraukums").

Viņa svainis kritizējis lēmumu atbrīvot viņu. Emanuels Krolets Francijas radio šomēnes par Romanda atbrīvošanu teicis: "Vārdu "brīvs" saistībā ar viņa lietu ir grūti dzirdēt ... Tas nozīmē, ka viņš ir uzvarējis."