Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Krievija plāno pie Arktikas pietauvot peldošu atomelektrostaciju (6)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Peldošā AES "Akademik Lomonosov"
Peldošā AES "Akademik Lomonosov" Foto: EPA/Scanpix

Nākammēnes, pēc aptuveni divu desmitgažu gatavošanās darbiem, savu ceļu uz Tālajiem Austrumiem sāks peldošā atomelektrostacija (AES) "Akademik Lomonosov", informē CNN.

Šis ir viens no soļiem Krievijas iecerē apgādāt derīgajiem izrakteņiem bagāto reģionu ar elektroenerģiju. 144 metrus garā, Krievijas karoga krāsās krāsotā platforma dosies uz Krievijas ziemeļu tālāko pilsētu - mazo ostu Peveku. Plānots, ka platforma apgādās ar elektrību mājokļus un firmas, kas nodarbojas ar dažādu ogļūdeņražu un vērtīgo minerālu ieguvi Čukotkas autonomajā apvidū.

Raksta foto
Foto: Reuters / Scanpix

Šis tiek uz uzskatīts par soli pretī Krievijas prezidenta Vladimira Putina ambiciozajam mērķim izplest darbību uz Arktiku, kas ir raisījis satraukumu ASV.

» Postošākā kodolnelaime pasaulē. 33 gadi kopš Černobiļas traģēdijas

"Admirālis Lomonosovs" kļūs par vistālāk Ziemeļos funkcionējošo AES pasaulē un tas varētu spēlēt lielu lomu reģiona ekonomiskajā attīstībā. Apgabalā mīt aptuveni divi miljoni iedzīvotāju - vairums no tiem dzīvo apmetnēs, kuras iespējams sasniegt tikai labu laikapstākļu gadījumā ar kuģa vai lidmašīnas palīdzību. Šis reģions gan rada aptuveni piekto daļu no visas Krievijas IKP un, pateicoties vēl neapgūtām naftas un dabasgāzes rezervēm, varētu valsts budžetu papildināt vēl pamatīgāk.

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Teorētiski, AES varētu piegādāt enerģiju attālākām zonām bez salīdzinoši lieliem finansiāliem resursiem, kas būtu nepieciešami parastu elektrostaciju uzbūvei un uzturēšanai, taču ideja par AES Ziemeļu Ledus okeāna ir izpelnījusies kriktiku no vides aizsardzības sfērā strādājošajiem. Viņi šo ieceri nosaukuši par "Černobiļu uz ledus". "Rosatom", valsts uzņēmums, kurš atbild par Krievijas kodolprojektiem iebilst, sakot, ka šādai kritikai nav konstruktīva pamata.

» Dzīve potenciāli bīstama kodolreaktora ēnā. Kādreizējā PSRS paraugpilsēta Mecamora

"Šādam salīdzinājuma nav nekāda pamata. Šie reaktori darbojas uz pavisam citiem principiem. Černobiļas notikumi, protams, nedrīkst atkārtoties. Mēs būsim arktiskajos ūdeņos, kur netrūkst iespēju reaktoru pienācīgi atdzesēt," teicis Vladimirs Iriminku, peldošās AES dabas aizsardzības galvenais inženieris.

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Ideja par peldošu AES nav jauna - ASV izmantoja mazu, uz kuģa uzmontētu kodolreaktoru Panamas kanālā gandrīz desmitgadi. Kad to plānoja pietauvot pie Ņūdžersijas krastiem, plašo protestu dēļ projekts tika apstādināts.

» Jods un radiācija. Kāpēc Černobiļas upuriem bijā jādzer joda tabletes?

Arī Krievijā pēc Černobiļas AES katastrofas ir jaušamas publiskas šaubas par atomenerģijas izmantošanu. Te gan jāmin, ka Černobiļas AES jauda bija 4000 megavatu - "Akademik Lomonosov" ir divi reaktori, kuru individuālā jauda ir 35 megavati.

"Sākotnēji reaktorus bija plānots izmantot pilsētas robežās, taču Černobiļas katastrofa izbojāja šo ieceri. Mūsu pilsoņi, it īpaši tie, kuri nav apveltīti ar tehniskām zināšanām, nesaprot kodolenerģiju un atšķirību starp reaktoriem, tādēļ ir gandrīz neiespējami tiem ko paskaidrot," teicis Iriminku.

Raksta foto
Foto: AP/Scanpix

Lai arī oficiāli Černobiļas katastrofa atņema 31 dzīvību, AES reaktora sprādziena rezultātā radiācijai tika pakļauti simtiem tūkstošu, ja pat ne miljonu, cilvēku. Krievija gan uzstāj, ka ir krietni progresējusi savās tehnoloģiskajās zināšanās.

Daudzi ieceres pretinieki AES idejiski salīdzina ar 2011. gadā applūdušo Fukušimas AES, kas joprojām iesēdusies sabiedrības atmiņā. Peldošās AES piedāvātās iespējas ir viennozīmīgi plašas, taču tai nepieciešamas stingrākās drošības procedūras, īpaši atklātas jūras apstākļos.

» Japāna pirmo reizi atzīst, ka radiācijas dēļ miris Fukušimas AES darbinieks

Projekta inženieri gan apgalvo, ka ir daudz mācījušies no Fukušimā notikušā.

"Konstrukciju būs neiespējami attauvot pat augstākās pakāpes cunami un esam paredzējuši, ka gadījumā, ja reaktoriem būtu jānonāk uz sauszemes, tur ir pieejama dzesēšanas sistēma, kas spēj bez elektības darboties 24 stundas," atklājis Dmitrijs Aleksenko, AES direktors.

Foto: Kadri no spokaini radioaktīvās Černobiļas

Eksperti gan norāda, ka ar 24 stundām varētu būt par maz, lai novērstu bojājumus, kādi varētu rasties, ja kāds cunami iemestu reaktorus starp divām apdzīvotām vietām.

Daudzi jautājumi radušies arī par konstrukcijas izmaksām - AES kopumā novērtēts uz 450 miljoniem ASV dolāru. "Rosatom" ir plāni piesaistīt Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas pircējus līdzīgu AES iegādei, taču pašlaik neviens darījums nav izdevies.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu