Latvijā sievietei nozog identitāti un paņem "ātros kredītus" vairāku tūkstošu apmērā (16)

"Ziniet, man ir baigs apjukums un neizpratne, kā tas vispār tā var būt. Manuprāt, tā ir absurda situācija," raidījumam atklāj sieviete, kas uz sarunu ir piekritusi ar nosacījumu, ka netiek atklāta viņas identitāte. 

Sieviete pirms dažām nedēļām vēlējusies noformēt kredītu auto iegādei, tādēļ vērsusies savā bankā, taču dažu minūšu laikā saņēmusi atteikumu, paskaidrojot, ka kredītu nevar izsniegt, jo viņai esot netrisinātas parādsaistības.

» VID apturējis krāpniekus, kuri valstij radījuši teju pusmiljona eiro lielus zaudējumus

"Zinot, ka šāda situācija nevar būt, jo regulāri sekoju līdzi savām kredītsaistībām un vienmēr visu apmaksāju, sazinājos ar Kredītinformācijas biroju, lai uzzinātu, kā iegūt informāciju par notikušo," skaidro cietusī.

Izrādījies, ka pāris mēnešus pirms auto kredīta noformēšanas mēģinājuma, kāda cita sieviete jau izmantojusi cietušās personas datus, lai paņemtu vairākus "ātros kredītus". Klientu identitātes apliecināšanai "ātrie kreditētāji" neprasa uzrādīt personu apliecinošu dokumentu - pasi vai eID karti. Pietiek ar pieteikuma izveidi internetā un tā saucamo "identifikācijas maksājumu" - nepieciešams uzņēmumam no sava maksājuma konta pārskaitīt vienu centu, un tas iegūst visus personas datus.

Tieši šo mehānismu izmantojusi krāpniece, sava personas koda vietā norādot cietušās datus. Šādā veidā krāpniece no vairākiem "ātro kredītu" aizdevējiem aizņēmusies vairākus tūkstošus eiro un pazudusi. Uzņēmumi pēc kāda laika krāpnieces datus ar zagto personas kodu ievietojuši kredītparādnieku datu bāzēs. 

» Liepājā uzdarbojas krāpnieki: viens telefona zvans un no konta pazūd 6000 eiro

Datu nesakritību nav pamanījušas ne bankas, ne "ātro kredītu" kompānijas, un arī ne kredītinformācijas biroji. Cietusī pieprasījusi dzēst savus datus no kredītparādnieku sarakstiem - ja mēneša laikā tas netikšot izdarīts, sieviete plāno griezties policijā.

Nebanku kreditētāju nozares pārstāvji sola nepatieso informāciju izlabot, piemetinot - jau pašlaik kredīta ņēmēji tiek pārbaudīti.

"Tie veikti pārbaudes zvani, dažkārt pieprasīta papildus informācija no Iedzīvotāju reģistra, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Protams, ka kreditētājs vēlas izbēgt no šādām situācijām, kas bieži vien nozīmē garantētus zaudējumus," situāciju komentē Gints Āboltiņš, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs.

Asociācijas prezidents norāda, ka kreditors vadās pēc datiem, kurus klients ir norādījis, atverot kontu kādā bankā. Bankas darbinieki uzstāj, ka kreditētāji pārāk vieglprātīgi attiecas pret informāciju, kas norādīta maksājuma uzdevuma laukā.

Par notikušo jau uzsākta Valsts datu inspekcijas pārbaude.

"To, vai te notikusi kāda ļaunprātība, pārskatīšanās vai sistēmiska nepilnība, tas būs jānoskaidro. Mūsu praksē šāds gadījums ir pirmoreiz," Valsts datu inspekcijas pārstāvis Lauris Linabergs.