Neskatoties uz to, ka Grigorijs Guseļņokovs pārdeva 60 % akciju, viņam vēl ir palikusi daļa to. Bankas pārskati liecina, ka Guseļņikovam līdz šim tiešā veidā piederēja 38% procenti akciju, savukārt netiešā veidā vēl 57,66%, piektdien, 28. jūnijā, vēsta "LNT Ziņas".
Mainīsies īpašnieki "PNB Bankai"
"PNB bankas" vadītājs Olivers Bramvels norādīja, ka jaunais īpašnieks iegādājās lielāko tiesu bankas akciju, lai tādējādi kontrolētu un pieņemtu lēmumus par bankas tālāko attīstību.
Jaunie akcionāri plānojot veikt papildu ieguldījumus bankas attīstībā un paziņojuši, ka nav ieinteresēti turpināt sāktās tiesvedības, tai skaitā pret Latvijas valsti. Tajā Guseļņikovs pārmeta kādai augsta ranga amatpersonai centienus no bankas izspiest kukuļus, iespējams, ar to domājot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.
"Mēs saprotam, ka attīstīties Latvijā, pastāvot strīdam ar valsti, ir diezgan grūti," skaidroja Bramvels. Viņš uzsvēra, ka "PNB bankas" darbību un līdz ar to tās aptuveni 80 tūkstošus klientu gaidāmais darījums neietekmēs.
"Jaunajiem akcionāriem ir plašāks redzējums par bankas produktu, tehnoloģiju attīstību un bankas attīstību kopumā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Mēs gribētu atsākt aktīvāk kreditēt, kā tas vēsturiski bijis," tā Bramvels.
Bankas vadītājs atklāja, ka jauno akcionāru vidū ir ASV un Francijas pilsoņi, tomēr viņu vārdi tiks atklāti, kad akciju pārdošanas darījums tiks juridiski apstiprināts. Tas varētu aizņemt pāris nedēļas.
Par izmaiņām informēts banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas sazināsies arī ar Eiropas Centrālo banku (ECB), kura kā bankas uzraudzības iestāde lems, vai ļaut jaunajiem akcionāriem iegūt būtisku līdzdalību "PNB bankas" akciju kapitālā.
Lēmumu ar balsu vairākumu pieņems ECB uzraudzības valde, kurā šobrīd ir FKTK vadītājs Pēters Putniņš un Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
Lēmumu uzskata par pieņemtu, ja tam neiebilst ECB padome, kurā šobrīd ir arī Rimšēvičs. No viņa atbildes gan izriet, ka par "PNB Bankas" darījumu viņš nelems.
Pēc bankas iesnieguma saņemšanas ECB lēmumu parasti pieņem 60 darba dienu laikā, jo jāizvērtē daudzi kritēriji.
"Potenciālo akcionāru finansiālā stabilitāte, plānotais biznesa modelis, ieguldīto līdzekļu izcelsme, arī iespējamā ietekme uz naudas atmazgāšanas riskiem, kā arī, protams, ieguvēju reputācija un arī, ja plāno izmaiņas vadībā, tad arī, protams, šo nākošo vadītāju atbilstība likumā noteiktajām prasībām," skaidroja FKTK Licencēšanas daļas vadītāja Agnese Alaine.
"PNB Bankas" vadītājs norādīja, ka, pārbaudot informāciju par jaunajiem akcionāriem, problēmu ar viņu kapitāla izcelsmi, tā pietiekamību un reputāciju nevajadzētu būt.