"Maskavas aģenti jautājuši arī par NATO sabiedrotajiem." Valsts nodevībā apsūdzētais bijušais Igaunijas virsnieks cietumā sniedz interviju

Šai publikācijā sabiedrība pirmo reizi tiek iepazīstināta ar paša Metsavasa sniegto notikumu versiju.

Pēc viņa teiktā, viss sācies 2007. gadā, kad viņš apmeklējis radiniekus Smoļenskā un naktsklubā iepazinies ar kādu meiteni, ar kuru pārlaidis nakti. No rīta dodoties projām, viņu uz ielas sagaidījuši divi civilā ģērbušies vīri, kuri paziņojuši, ka viņš šo meiteni esot izvarojis, un parādījuši attiecīgus dokumentus, kurus viņa it kā parakstījusi, kā arī divus īsus videoierakstus.

Lai gan Metsavass atbildējis, ka neko tādu nav darījis, vīrieši paziņojuši, ka varot Denisam palīdzēt, ja vien viņš būs gatavs sadarboties.

"Nodomāju, ka mani var iesēdināt Krievijas cietumā uz desmit vai piecpadsmit gadiem un tas salauzīs visu manu dzīvi. Piekritu visam, ko viņi no manis prasīja," stāstījis Metsavass, kas tolaik jau gandrīz desmit gadus bija dienējis Igaunijas Aizsardzības spēkos.

Kā izdevumam atzinis Deniss, viņš "kritis par upuri savai augstprātībai", jo domājis, ka spēs pats tikt galā ar šo situāciju,

un pie Igaunijas varas iestādēm nav vērsies, baidoties par savu militāro karjeru.

Kad viņš atgriezies Igaunijā, Maskavas aģenti veselu gadu nav par sevi atgādinājuši, bet reiz 2008. gada rudenī viņam pie mātes mājas pienācis klāt vīrietis, kurš vaicājis, vai Deniss atceras Smoļensku un savu solījumu, un sacījis, ka viņam ne par ko neesot jāuztraucas, jo viņam vienkārši "gribot palīdzēt".

"Es viņiem sniedzu nedaudz informācijas un pretī saņēmu nelielu naudu," Metsavass stāstījis žurnālam. Kad viņš vaicājis, vai tas ir viss, tie viņam atbildējuši, ka vēloties sadarbību turpināt.

Tā pašā gada nogalē Metsavass devies uz Sanktpēterburgu, kur viņu sagaidījis viņa turpmākais kurators. Viņam vaicāts par viņa personisko dzīvi un karjeras sākumu, kā arī uzdoti pārsteidzoši vienkārši jautājumi par Igaunijas militāro infrastruktūru un aprīkojumu, uz kuriem paša Denisa vērtējumā atbildes varētu diezgan viegli sameklēt internetā, un visa saruna kopumā atstājusi ļoti virspusēju iespaidu, tādēļ

tobrīd viņš vēl nav juties kā spiegs vai dzimtenes nodevējs, tomēr, saņemot pretī naudu, sapratis, ka "nonācis jaunā teritorijā".

Pēc Metsavasa teiktā, lai gan viņam nekad netika tiešā veidā sacīts, ka atteikšanās no sadarbības varētu apdraudēt viņa tuviniekus, tomēr viņš to nopratis no netiešiem jautājumiem par to, kā viņa tēvam ar veselību vai kā viņa mātei veicas puķu biznesā.

Metsavasa militārajai karjerai attīstoties, viņa vērtība Krievijas izlūkdienestu acīs pieaugusi, uzdotie jautājumi kļuvuši agresīvāki un bīstamāki un aizvien biežāk skāruši ne vairs tikai Igaunijas Aizsardzības spēkus, bet arī Igaunijas NATO sabiedrotos.

Viņam jautāts ne tikai par sabiedroto spēku bruņojumu un apgādi Igaunijā, bet arī par ASV armijas vienībām un operācijām citur pasaulē.

2013. gadā Metsavass atgriezies no misijas Afganistānā, kur redzējis karu tuvplānā un saņēmis trīsreiz lielāku algu, tādēļ sācis apsvērt iespēju atvaļināties no Aizsardzības spēkiem, cerot vienlaikus izbeigt arī sadarbību ar Krievijas dienestiem.

Viņš devies uz Sanktpēterburgu, lai to pateiktu, taču izrādījies, ka Denisa prombūtnes laikā Krievijas izlūkdienesti savervējuši viņa tēvu Pjotru Voļinu, kas tobrīd dzīvojis netālu no Vladivostokas.

Kā skaidrojis Metsavass, tēvs piekritis šai sadarbībai, cerot iegūt naudu savas smagi saslimušās otrās sievas ārstēšanai, bet šī sadarbība Krievijas dienestiem kļuvusi par "perfektu ieroci", ko vērst pret pašu Denisu.

Turpmākajos gados Voļins, kas pa to laiku bija atgriezies Tallinā, pats ar informācijas vākšanu nenodarbojās, bet pildīja kurjera lomu, uzturot sakarus starp Metsavasu un Krievijas izlūkdienestu darbiniekiem, jo 2014. gadā, kad Krievijas specdienesti nolaupīja Igaunijas Drošības policijas (KaPo) darbinieku Estonu Kohveru, Aizsardzības spēku militārpersonām tika ieteikts neapmeklēt Krieviju.

Igaunijas tiesa 65 gadus vecajam Voļinam par šo darbību piesprieda sešu gadu cietumsodu.

Intervijas nobeigumā Metsavass atzinis, ka paredzējis savu aizturēšanu.

"Es biju gatavs aizturēšanai. Tiku par to domājis tūkstoš reižu, tikai nezināju, kur, kad un kā tas notiks," viņš piebildis.