Baltijas un citu valstu delegācijas atstāj EPPA sesiju, protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Gruzijas, Polijas un Slovākijas delegāciju paziņojumā teikts, ka Eiropas Padome ir vairāk ieinteresēta aizstāvēt agresoru, nevis agresijas upurus, un tāpēc organizācijas nākotne ir apdraudēta, jo tā zaudē cilvēku uzticību.

"Šodien mēs kā savu valstu delegāti nespējam atbildēt saviem cilvēkiem, kā tieši Eiropas Padome aizstāv viņu tiesības, ja (..) tā ir vairāk ieinteresēta aizstāvēt agresora, nevis agresijas un represiju upuru labklājību. Eiropas Padomes kā tādas nākotne ir apdraudēta, jo Eiropas Padome sāk zaudēt to cilvēku uzticibu, kurus aizstāvēt ir tās uzdevums," teikts septiņu valstu delegāciju paziņojumā.

"Mēs atgriežamies mājās, lai konsultētos ar saviem parlamentiem un valdībām par kopīgu rīcību nākamajās sesijās," sacīts paziņojumā.

Septiņu valstu delegācijas uzsver, ka Krievijas delegācijas balsstiesību atjaunošana bez priekšnoteikumiem, lai gan Maskava nav izpildījusi nevienu no EPPA daudzajām prasībām, ir pretrunā ar Eiropas Padomes pamatvērtībām un statūtiem.

"Šis solis dod ļoti spēcīgu signālu valstij, kas ķeras pie bruņotas agresijas, cilvēku indēšanas, neievēro savu pilsoņu cilvēktiesības un neveicina, bet mēģina destabilizēt demokrātiju visā Eiropā," piebilsts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka EPPA trešdien, 26. jūnijā, apstiprināja Krievijas delegācijas pilnvaras. Par Krievijas delegācijas pilnvaru apstiprināšanu balsoja 116 asamblejas locekļi, bet pret – 62.

EPPA  otrdien vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā. Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118   EPPA  locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās.