/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/01/10/11705721t1hfb05.jpg)
Venecuēlas valdība trešdien, 26. jūnijā, paziņoja, ka esot izjaukusi apvērsuma mēģinājumu, kurā bijis iecerēts nogalināt prezidentu Nikolasu Maduro un viņa vietā par prezidentu pasludināt bijušo aizsardzības ministru.
Venecuēlā esot novērsts apvērsuma mēģinājums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komunikācijas ministrs Horhe Rodrigess valsts televīzijā sacīja, ka vairākas aktīvā dienestā esošas un atvaļinātas militārpersonas esot plānojušas īstenot apvērsumu naktī no svētdienas uz pirmdienu.
Rodrigess arī teica, ka sazvērestībā esot bijuši iesaistīti Kolumbijas prezidents Ivans Duke, Čīles prezidents Sebastians Pinjera un ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons.
Pēc ministra sacītā, aizturēti seši sazvērnieki, tostarp četri virsnieki aizturēti piektdien. Šo virsnieku aizturēšanu otrdien nosodīja opozīcijas līderis Huans Gvaido.
Rodrigess teica, ka apvērsuma plānotāji esot plānojuši pārņemt savā kontrolē trīs militārās bāzes, tostarp Lakarlotas aviobāzi galvaspilsētā Karakasā, atbrīvot no cietuma bijušo aizsardzības ministru Raulu Baduelu un pasludināt viņu par prezidentu. Baduels kopš 2017. gada atrodas apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām valdības gāšanas plānošanā.
"Vai tas ir militārs valsts apvērsums pret Gvaido vai pret prezidentu Nikolasu Maduro?" jokoja komunikācijas ministrs.
Savukārt Gvaido apšaubīja, ka Rodrigesa teiktais par apvērsuma mēģinājuma plānošanu atbilst patiesībai.
"Tas pats stāsts jau kuro reizi, un prese vairs nespēj saskaitīt, cik reizes ir atkārtotas tās pašas apsūdzības," žurnālistiem teica opozīcijas līderis.
Venecuēlā turpinās konfrontācija starp Maduro un Nacionālas asamblejas prezidentu Gvaido, kas janvārī sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju un kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts pagaidu vadītāju atzinušas vairāk nekā 50 valstis, arī ASV un daļa Latīņamerikas valstu.
30. aprīlī Gvaido mēģināja rosināt militāru sacelšanos pret Maduro, taču neguva bruņoto spēku atbalstu.