/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/06/26/12300593t1h6ac1.png)
Planēta Zeme ir 4,5 miljardus gadu veca. Kas gan varētu mainīties pēdējo 750 miljonu gadu laikā? Digitālā pasaules vēsture tagad ļauj apskatīties, kur ikkatra mūsdienu pilsēta atradās pirms 750 miljoniem gadu, vēsta ziņu portāls "Businessinsider".
Radīta unikāla digitālā karte. Kur dinozauru laikmetā atradās Rīga un citas mūsdienu pilsētas?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms 300 miljoniem gadu pasaulē bija tikai viens kontinents: Pangeja. Pirms 200 līdz 150 miljoniem gadu Pangeja sāka sadalīties divās daļās: Laurāzijā un Gondvānā. Ar laiku mainoties planētas tektoniskajām plāksnēm, mūsu planēta kļuva par to, kur tagad dzīvojam.
Izmantojot datus no programmatūras platformas, ko sauc "G-Plates", zinātnieks Ians Vebsters izveidoja digitālu globusu, kurā var redzēt, kurā vietā atrastos mūsdienu pilsētas dažādos Zemes vēstures punktos. Digitālo karti var apskatīt šeit.
Karte sastāv no 91 paleogeogrāfiskas kartes, ilustrējot seno okeāna baseinu un kontinentu konfigurāciju, kā arī svarīgas iezīmes, tostarp kalnus, jūru atrašanās vietas un līčus.
Pētnieki norādījuši, ka pārmaiņas mūsu planētai nebeidzas. Zemes plāksnes galu galā varētu izveidoties vienā "superkontinentā" aptuveni 300 miljonu gadu laikā, kam jau ir dots nosaukums Amāzija.