Kaljulaida un Rinkēvičs neapmierināti ar lēmumu atjaunot Krievijas balsstiesības EPPA

"Aizvadītajā naktī pieņemtais EPPA lēmums iemanevrēt Krieviju atpakaļ pie galda ir apkaunojošs," Igaunijas prezidente rakstījusi sociālajā tīklā "Facebok", atgādinot, ka 2014.gada aprīlī Krimas notikumu dēļ Krievijas delegācijas locekļiem tika atņemtas gan balsstiesības, gan tiesības tikt ievēlētiem EPPA vadībā un piedalīties novērošanas misijās.

"Šo sankciju iemesls bija rupjš starptautisko tiesību pārkāpums no Krievijas puses. Neviens no iemesliem, kuru dēļ 2014.gadā Krievijas balsstiesības tika apturētas, nav zudis," uzsvērusi Kaljulaida.

Rinkēvičs atgādināja, ka Baltijas valstis, Ukraina un Gruzija pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu iebilda jau maijā, kad notika Eiropas Padomes Ministru komiteja, kurā šīs valstis balsoja pret šādu rīcību.

Pēc Rinkēviča paustā, šis lēmums ir absolūti nepareizs, jo nav noticis progress Minskas vienošanās izpildē, turklāt vērojams pat pretējais, proti, Krievija nesen paziņoja par pilsoņu pasu izsniegšanu Donbasas reģionā dzīvojošajiem, turklāt joprojām 24 Ukraiņu jūrnieki un šīs valsts kuģi atrodas Krievijas gūstā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka nekas nav pavirzījies uz priekšu arī saistībā ar Krimas aneksiju, kas pirms pieciem gadiem bija pamatā lēmumam apturēt Krievijas balsstiesības konkrētajā organizācijā.

Visi šie argumenti, Rinkēviča ieskatā, liecina, ka EPPA lēmums atjaunot Krievijai balsstiesības nav saprātīgs, turklāt ir "nepareizs signāls nepareizā laikā".

"Faktiski lielai daļai biedra naudas princips un finansējums padomei šķita svarīgāks par šo politisko principu pārkāpumu," pauda ministrs.

Latvijas politiķis sacīja, ka vienīgais arguments, kas līdz šim dzirdēts par labu šim lēmumam, ir saistīts ar to, ka Krievijas aiziešana no Eiropas Padomes varētu apgrūtināt Krievijas pilsoņu iespējas vērties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesā.

Vienlaikus Rinkēvičs norādīja, ka arī šis arguments neiztur kritiku, jo Krievija jau pirms vairākiem gadiem paziņoja, ka tā ECT spriedumu izpildei pieiet selektīvi, proti, nepilda ECT lēmumus, kas ir pretrunā ar valsts konstitūciju.

Arī Jaunā konservatīvā partija (JKP) kategoriski neatbalsta EPPA lēmumu atjaunot Krievijas delegācijas balsstiesības organizācijā, par JKP Saeimas deputātes un asamblejas delegātes no Latvijas Linda Ozolas pausto informēja politiskajā spēkā.

"Vēlos atgādināt, ka karadarbības rezultātā Ukrainā ir gājuši bojā vairāk nekā 13 000 cilvēku un vairāk nekā trīs miljoni devušies bēgļu gaitās. Situācija nav uzlabojusies, jo Krima joprojām ir anektēta un (..) šā gada maijā karadarbības rezultātā bojā gājuši astoņi Ukrainas karavīri," uzsver Ozola.

Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās. Pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu līdz ar Ukrainu iebilda Baltijas valstis un Lielbritānija.

Ukrainas delegācijas vadītājs norādīja, ka balsstiesību atjaunošana Krievijas delegācijai sūta ļoti negatīvu signālu:

"Dariet, ko gribat, anektējiet citas valsts teritoriju, nogaliniet tur cilvēkus, un jūs vienalga tiksiet cauri sveikā."

Balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014. gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, savukārt Krievija apturēja dalību asamblejā un 2017.gadā - arī savas iemaksas Eiropas Padomes budžetā, kuras veido aptuveni 7% no budžeta kopējās summas.

Kā ziņots, protestējot pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, Ukrainas delegācijas vadītājs otrdien paziņojis, ka tā aptur savu darbību EPPA.

Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome ir dibināta 1949.gadā, un tā ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas apvieno 47 Eiropas valstis. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību. Eiropas Padome atbild par tienešu ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Eiropas Padome nav Eiropas Savienības organizācija.