No 1. jūlija varēs ziedot pārtiku ar beigušos derīguma termiņu (4)

Līdz šim Samariešu apvienības palīdzējušas 15 000 trūcīgo cilvēku ar ziedotāju sagādātajiem produktiem.

To klāsts gan bijis ierobežots. Tāpēc ar cerībām te raugās uz jaunajiem noteikumiem, atļaujot labdarības mērķiem izplatīt pārtiku arī pēc minimālā derīguma termiņa beigām.

"Mēs paredzam nevis tādu būtisku pieaugumu, bet drīzāk kā iespēju dažādot un palielināt jau esošo paku saturu, līdz ar to cilvēkiem piedāvāt dažādākus produktus, iespēju pagatavot vairāk maltīšu, interesantāk un kvalitatīvāk ēst. Uzlabot paku saturu," pauž pārtikas bankas ”Paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle.

Ļoti plašu klāstu produktu pēc termiņa beigām ar marķējumu "ieteicams līdz" būs ļauts izplatīt labdarībā.

Tēja, kafija, kakao, graudaugi, pākšaugi, makaroni, milti, medus, daudz dažādi konservi, ievārījumi, sīrupi, mērces, eļļas, cukura konditoreja, cepumi, čipsi, sāļās uzkodas, brokastu pārslas, žāvēti augļi un dārzeņi, garšvielas, un virkne citu sauso produktu, kam nav vajadzīga speciāla uzglabāšanas temperatūra.

Parasti pēc ieteicamā derīguma termiņa beigām tos droši var lietot uzturā vēl divus mēnešus.

"Uz šiem fasētajiem pārtikas produktiem ir paredzēts, ka ir jābūt specifiskai norādei, ka šis produkts ir domāts ziedošanai. Beidzas derīguma termiņš un tad vai nu mazumtirgotājs vai saņēmējs nodrošinās to, ka ir speciāli marķēts ar pašu izvēlētu norādi," saka Zemkopības ministrijas pārtikas drošuma nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone.

Respektīvi, lai beigās saņēmējs būtu informēts, ka konkrētie produkti ir ar beigušos derīguma termiņu un viņi paši uzņemas atbildību par to lietošanu, un nevarēs celt pretenzijas pret veikalu vai ražotāju par garšas vai krāsas zudumu.

Pirms sākt izplatīt šos produktus, visām labdarības organizācijām, ziedotājiem un pat reliģiskajām iestādēm ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Šeit pastāv risks, ka kāds ļaunprātīgi varētu veidot viltus labdarības iestādes un šos produktus laist otrreizējā tirdzniecībā.

"Viņi būs Pārtikas un veterinārā dienesta pastāvīgā uzraudzībā. Mēs viņus attiecīgi uzraudzīsim. Mums visas plānveida pārbaudes tiek veiktas bez iepriekšēja brīdinājuma," atzīst PVD Pārtikas izpaltīšanas uzraudzības vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.

Labdarības organizācijām būs arī jānodrošina katra produkta izsekojamība, lai zināt, pie kā tieši konkrētie iepakojuma nonākuši.

Pārtikas banka "Paēdušai Latvijai" to nesaredz kā apgŗutinājumu, un jau sākusi sarunas ar lielveikalu ķēdēm, ražotājiem un vairumtirdzniecības bāzēm par pārtikas produktu savākšanu.

"Mēs paredzam, ka šie produkti nāks uz šo centrālo noliktavu, jo vairums veiklau un to loģistikas centru ir Rīgā un Rīgas apkaimē, un tad caur mūsu centrālo noliktavu dalīsim uz reģioniem," saka pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja.

Labdarībā nedrīkstēs izplatīt produktus, kam ir marķējums "izlietot līdz" - svaigu gaļu un gaļas produktus, pienu un piena produktus, zivis, zīdaiņu un bērnu pārtiku.