Latvijas un Igaunijas premjeri gatavi tikties, lai runātu par akcīzes problēmu risinājumu

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš šonedēļ pārmeta Igaunijai vienpusēju lēmumu samazināt akcīzes nodokli alkoholam, tomēr, satiekoties Eiropadomes sanāksmes Briselē laikā, Kariņš un viņa Igaunijas kolēģis Jiri Ratass pauduši vēlmi alkohola cenu atšķirības problēmu atrisināt kā labiem kaimiņiem pienākas.

Kariņš apgalvoja, ka Baltijas valstu starpā pastāv vienošanās ar kaimiņvalstīm saskaņot lēmumus par akcīzes nodokļa likmēm, bet Ratass noliedz, ka tāda vienošanās pastāvētu.

"Es teicu Latvijas premjerministram, ka pārbaudīju šos jaunumus, ka Igaunija kaut kādā veidā esot apņēmusies saskaņot savu akcīzes nodokli alkoholam, it kā mēs tās mainītu kopīgi, un es teicu, ka tā ir kļūdaina informācija- ne Igaunijas Finanšu ministrija, ne Sociālo lietu ministrija, ne Valsts kanceleja man neapstiprināja, ka Igaunijai būtu tāda vienošanās ar Latviju, jo tādas vienošanās nav. Un es teicu, ka šo kļūdaino informāciju es pilnībā noraidu," Ratass klāstīja intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai.

"Es arī savam cienījamajam Latvijas kolēģim teicu, ka Igaunija nav iesaistījusies akcīzes karā ar Latviju, ka Latvija mums joprojām ir draudzīga un ļoti tuva kaimiņvalsts, ar kuru mēs vēlamies veidot labas attiecības, tādēļ neviens Latvijai nav "pieteicis karu" un to arī nedara," viņš turpināja.

"Protams, es pateicu arī to, ka būtu dabiski, ja mēs apspriestu šo jautājumu un mēģinātu atrast kopīgu virzienu. Tas attiecas ne tikai uz Igauniju un Latviju, patiesībā šis jautājums skar arī Somiju. Kā mēs redzam, šeit darbojas princips, ka katra valsts īsteno neatkarīgu akcīzes politiku. Protams, ka esmu gatavs tikties un apspriest šo jautājumu, bet ne pretnostatījuma garā, bet gan ar vismiermīlīgākajiem nodomiem," Ratass pauda apņēmību atrisināt problēmu ar Latviju.

Savukārt Kariņš pauda, ka sagaida dialogu ar Igaunijas kolēģi, lai rastu vislabāko risinājumu.

"No Latvijas viedokļa problēma ir tā, ka parasti kaimiņi savā starpā apspriež jautājumus, savus plānus, kā tas ietekmēs kaimiņus. Akcīzes nodokļa samazinājums alkoholam par 25%, nemaz nerunājot par alkohola lietošanas morālo pusi, rada zināmas grūtības. Pirmkārt jau grūtības valsts budžetam, nevis man personīgi," klāstījis Latvijas premjers.

"Mums kopīgi ir jānolemj, ko mēs vēlamies, lai mūsu reģionā akcīze būtu minimāla, vidēja vai augsta. Uzskatu, ka mēs visi vēlētos vienādu akcīzes līmeni, lai nebūtu cīņas, kur alkohols ir lētāks. Es nedomāju, ka šis ir ekonomikas izaugsmes modelis. Latvijai tas pilnīgi noteikti tāds nav, un, manuprāt, arī Igaunijai nē. Droši vien, ka mēs gan Latvijā, gan Igaunijā vēlamies izaugsmi, kas balstīta investīcijās, tehnoloģijās, intelektuālajā potenciālā. Lūk, tajā vajadzētu balstīt izaugsmes modeli," uzsvēris Kariņš.

"Es savās atbildēs Latvijas žurnālistiem izteicos emocionāli, bet tas vairāk bija saistīts ar manu reakciju un negaidītajām izmaiņām, jo savulaik mums ar Igauniju bija ļoti labas attiecības un mēs kaut kā nebijām pieraduši, ka Igaunija tā pēkšņi veic lielas izmaiņas. Tomēr tagad Igunija īstenojusi tādas lielas izmaiņas, kas ietekmēs tirdzniecību pierobežā. Mums ir jāapsēžas un jāapspriež, jāatrod risinājums, kas apmierinātu gan Igauniju, gan Latviju, jo draugi savā starpā sarunājas, meklē kopīgus risinājumus," viņš teica.

"Es par to šodien runāju ar jūsu premjerministru un mums abiem ir daudz labu nodomu šajā jomā. Uzskatu, ka šo problēmu atrisināsim," Igaunijas sabiedriskajai televīzijai teica Kariņš.

Kā trešdien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" izteicās Latvijas Ministru prezidents, pirms vairākiem gadiem abas valstis noslēgušas vienošanos par to, ka Latvija cels akcīzes nodokli, tuvinoties Igaunijas līmenim, un toreiz Latvija apņēmusies to darīt pakāpeniski, lai izvairītos no kontrabandas alkohola tirdzniecības apmēru pieauguma.

"Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek, kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu," paziņoja Kariņš, piebilstot, ka telefonsarunā apspriedis šo jautājumu ar Ratasu, bet cer sīkāku skaidrību gūt ceturtdien un piektdien, tiekoties ar viņu Briselē.

Ratass savukārt iepriekš norādījis, ka Igaunija neiesaistīsies alkohola akcīzes nodokļa karā ar Latviju un neplāno tā turpmāku pazemināšanu.

Latvija alkohola akcīzes nodokļa likmes paaugstināja martā, un tagad tās ir aptuveni tādas pašas kā Lietuvā, bet joprojām daudz zemākas nekā Igaunijā.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%. Par likumprojektu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja astoņi parlamentārieši.

Grozījumi paredz no 1.jūlija par aptuveni 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Patlaban likumā noteikts, ka stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodokli aprēķina pēc 1840 eiro likmes, savukārt ar likuma grozījumiem tas samazināts līdz 1564 eiro. Likuma grozījumi stāties spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Likuma grozījumi neattiecas uz alu, vīnu un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru absolūtā spirta saturs nepārsniedz 22 tilpumprocentus.

Kā ziņots, Igaunijas parlaments iepriekš pieņēma likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem, vēsta parlamenta preses dienests.

Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas.

Akcīzes nodokļa samazināšana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apmēru Latvijā un palielināt to Igaunijā, bija norādīts pavadvēstulē.

Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.