2. Vietējs produkts. Jāņu tradīcijas pārsteidz ārzemju viesus. Siers ar ķimenēm ir īpaši Latvijai raksturīgs produkts. Nav noslēpums - katras zemes iedzīvotājiem vislabāk atbilst un veselīgāki ir tie produkti, kas audzēti vai ražoti konkrētajā reģionā.
3. Siers ir garšīgs! Sieram piemīt "umami" garša. Tā ir piektā oficiāli atzītā pamatgarša pēc saldas, skābas, sāļas un rūgtas garšas. To atklāja Ikeda Kikunae (1864-1936), Tokijas Impēriskās universitātes ķīmijas profesors. Tulkojumā no japāņu valodas "umai" ir "garšīgs" un "mi" - "garša, kam ir ilgstoša pēcgarša". Arī ķimenes ir vietēja, Latvijas dabā, savvaļā plaši sastopama garšviela, kas ir daļa no iepriekšējo gadsimtu gaitā izveidojušās tradicionālās garšas izjūtas.
4. Tradīciju turpinājums. No piena un biezpiena darītais siers sevī glabā ārkārtīgi senas uztura tradīcijas. "Latviešu zemnieki taisīja sieru no biezpiena - t.s. skābpiena sieru, kurš tiek uzskatīts par senāko siera veidu Eiropā," raksta Linda Dumpe.
5. Simbolisks, īpašs ēdiens. Sieru var jau ēst arī citā laikā, tomēr senatnē (līdz pat 19. gs. vidum) govis diendienā deva salīdzinoši maz piena. Un tikai vasaras viducī, kad bija visleknākās pļavas un visvairāk barības, govīm bija tik daudz piena, lai pietiktu sieram. Apaļš vai daudzstūrains, dzeltens vai blāvi dzeltens siera ritulis simbolizē sauli un ar to saistītos rituālus.
6. Ciemakukulis. Siers kā vērtīgs (gan uzturvērtības, gan tā gatavošanā patērētā laika un darba ziņā) produkts laika gaitā ieguvis ciemakukuļa jeb dāvanas nozīmi. Tieši tādēļ ķimeņu siers - pašu taisīts vai Latvijā ražots - var būt ideāla dāvana saimniekam vai namamātei Jāņos.
"Ticējums vēsta - ja Jāņos ēd sieru, tad arī govīm vairāk piena. Apaļais saulgriežu siers ir viena no senākajām tradīcijām, kas liecina, cik mūsu cilvēkiem svarīga bijusi zeme, lopkopības un piena tradīcijas," saka Trikata sierzinis Renārs Tumens.
"Atkārtojot ilgstoši pārmantotas, ritualizētas darbības, mēs turpinām uzturēt saikni ar iepriekšējo paaudžu izveidoto vērtību sistēmu," papildina etnoloģe, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Anete Karlsone.