Pētījums: Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar Krieviju (3)

Neraugoties uz sarežģītajām attiecībām starp Krieviju, no vienas puses, un Latviju un citām rietumvalstīm, no otras puses, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar Krieviju un iesaistās Krievijas interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā, secināts pētījumā.

Pētnieki norāda, ka Daugavpilī un Rēzeknē novērojama nekritiska attieksme pret Krievijas iniciatīvām, ignorējot to, ka Krievija tās kultūras, humanitārās, izglītības un "tautiešu politikas" aktivitātes uztver kā daļu no valsts kopējās ārpolitikas un nacionālo interešu virzīšanas.

Pat, ja Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību pārstāvji uz sadarbību ar Krieviju kultūras, humanitārajā un citās jomās skatās kā uz nepolitizētām attiecībām, Krievijas skatījums, kā to liecina Krievijas ārpolitikas dokumenti, ir pretējs, uzsver apskata autori.

"Publiskajā telpā bieži ticis runāts par nepieciešamību pēc saliedētas sabiedrības un par Krievijas humanitāro ietekmi, īpaši attiecībā uz Latvijas pierobežas reģionu. Nereti arī secināts, ka grūtības situācijas uzlabošanā sagādā finanšu resursu trūkums un citi īstermiņā sarežģīti izmaināmi faktori. Taču mūsu analītiskais apskats ilustrē, ka pat pašvaldības, kuras savu iespēju robežās varētu aktīvāk kalpot Latvijas valsts stiprināšanai, mēdz rīkoties gluži pretēji, veicinot nevis savas, bet gan kaimiņvalsts interešu realizāciju.

Apskatā atrodams gana daudz to ilustrējošu piemēru. Minēšu vienu - Daugavpils pilsētas svētku galvenajā svētku koncertā 16 gadu laikā galvenais dziedātājs tikai vienu reizi nav bijis no Krievijas," uzsver viens no apskata autoriem, APPC valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis.

Apzinoties Krievijas ārpolitikas raksturu un intereses Latvijā, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldībām ir jābūt atbildīgām par alternatīvu nodrošināšanu, jo īpaši kultūras jomā, šādi arī iesaistoties Latvijas sabiedrības integrācijas procesā, nevis atbalstot sabiedrību šķeļošas iniciatīvas, norāda apskata autori.

Analītiskais apskats balstās plašā informatīvo avotu klāstā, ietverot Krievijas institūciju dokumentus, Rēzeknes un Daugavpils pašvaldību dokumentus, informāciju no reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem un intervijas ar minēto pilsētu pašvaldību darbiniekiem un sabiedriskajiem aktīvistiem.

Apskata trīs nodaļās sniegts ieskats tajos Krievijas rīcībpolitikas jautājumos, kas skar ārējo sadarbību ar citu valstu reģioniem, analizēts, kā Krievijas īstenotās darbības atspoguļojas Daugavpils un Rēzeknes gadījumos un kā šīs pašvaldības reaģē uz Krievijas iniciatīvām.

Tāpat autori pievēršas augstākminēto pašvaldību realizētajiem pasākumiem un darbībām, kas tieši vai daļēji saistītas ar Krievijas ārpolitiskajām aktivitātēm.