Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Globālā sasilšana vienā attēlā - Grenlandē suņu pajūgs velk kamanas pa ūdeni

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA/Scanpix

Pagājušajā nedēļā Grenlandē gaisa temperatūra krietni paaugstinājusies un ledāji sākuši kust straujāk nekā parasti. Nedēļas laikā Grenlande zaudējusi divas gigatonnas ledus, vēsta BBC.

13. jūnijā meteorologam Steffanam Olsenam no Dānijas Meteoroloģijas institūta izdevās iemūžināt mirkli, kad suņu pajūgs, kas pieradis skriet pa sniegu un ledu, velk kamanas pa ūdeni.

» Letāls karstums un masveida migrācija. Tuvāko gadu laikā eksperti prognozē globālu klimata katastrofu

Meteorologs kopā ar komandu bija devies uz meteoroloģijas staciju. Viņi brauca ar suņu pajūgu pa pusotra metra biezu ledu, kad pēkšņi pamanīja, ka tālumā vairs nav ledus, bet gan ūdens.

Sociālajā tīklā "Twitter" Steffana kolēģis Rasmus Tonbo dalījās ar fotogrāfiju un ziņoja, ka Grenlandē notikusi "straujā ledus kušana". 

Vecākais Meteoroloģijas institūta pārstāvis komentēja publicēto fotogrāfiju un atklāja, ka suņi neskrien pa ūdeni, bet gan pa ledu, kas atrodas zem ūdens. Kušanas procesa laikā ledus neesot ieplaisājis un ceļu bija iespējams turpināt.

» Nedēļas laikā Grenlande zaudējusi divas gigatonnas ledus

Grenlande ir sala, kas sastāv no pastāvīgas ledus segas - tā ir līdz pat 1 524 metriem bieza. Straujā ledāju kušana jūnijā ir ļoti neparasta parādība, jo parasti vislielākie kušanas posmi gaidāmi jūlijā.

"Tas ir ļoti neparasti, ka tik spēcīgs kušanas periods ir sasniedzis mūs jūnijā," uzsvēra Viljams Kolgens, Dānijas un Grenlandes Ģeoloģijas dienesta vecākais darbinieks.

Kolgens salīdzināja šī gada gaisa temperatūru ar 2012. gada datiem, kad tika fiksēts lielākais ledus kušanas rekords un izrādījās, ka šogad kušanu izraisījuši tie paši divi faktori, kas 2012. gadā.

Viens no tiem ir augsts spiediens virs Grenlandes, kas rada siltus un saulainus laikapstākļus. Otrs - zema mākoņu sega un sniegputenis, kas nozīmē, ka saules starojums (radiācija) var atdurties pret ledu un izraisīt kušanu. 

Profesors un klimata speciālists Edvards Hanna no Linkolna universitātes uzsver - ja šāda tendence turpināsies, tad ledus kušanas sekas būs jūtamas globāli, visā pasaulē.

Zinātnieku veiktie mērījumi atklāj, ka šāda veida ledus kušana varētu nozīmēt to, ka globālās sasilšanas lielākie postījumi vēl ir priekšā. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu