Reisa "MH17" traģēdija virs Ukrainas: izmeklētāji nosauc četrus apsūdzētos (10)

Starptautiskā izmeklēšanas komisija trešdien identificējusi četrus aizdomās turamos lietā par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Austrumukrainas 2014. gadā.

Aizdomās turamie identificēti kā Krievijas pilsoņi Igors Girkins, Sergejs Dubinskis un Oļegs Pulatovs un Ukrainas pilsonis Leonīds Harčenko.

"Šodien mēs izsūtīsim starptautiskos aresta orderus pirmajiem aizdomās turamajiem, pret kuriem tiks ierosinātas lietas. Viņi tiks iekļauti arī valstu un starptautiskajos meklēto personu sarakstos," preses konferencē paziņoja Nīderlandes policijas galvenais konstebls Vilberts Paulisens.

Izmeklētāji uzskata, ka aizdomās turamie ir atbildīgi par lidmašīnas notriekšanā izmantotās zenītraķešu iekārtas "Buk" nogādāšanu no Krievijas Austrumukrainā, Maskavas finansēto prokrievisko kaujinieku bandu teritorijā.

Kā norādīja komisija, pat ja četri aizdomās turamie "paši nenospieda pogu", izmeklētāji uzskata viņus par atbildīgiem "Buk" nogādāšanā no Krievijas Ukrainas austrumos ar mērķi izmantot karadarbībā.

"Pat ja tas nebija viņu sākotnējais plāns, mēs viņus sauksim pie atbildības par notriekto lidmašīnu MH17," paziņoja izmeklēšanas komisija.

Šī pati izmeklēšanas komisija, ko vada Nīderlande, pagājušā gada maijā paziņoja, ka uzbrukumā izmantotā raķete un tās palaišanas iekārta nākusi no Krievijas 53.zenītraķešu brigādes, kas dislocēta Kurskā.

Bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) pulkvedis Girkins incidenta brīdī bija Doņeckas reģiona kaujinieku grupējumu augstākais militārais komandieris, paziņoja izmeklētāji. Dubinskis ir Krievijas militārā izlūkdienesta atvaļināts virsnieks, Pulatovs agrāk dienējis desanta spēkos, savukārt Harčenko vadījis kaujinieku vienību Doņeckā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka Dubinskis bija atbildīgs par "Buk" transportēšanu Donbasa teritorijā, savukārt Pulatovs kā viņa vietnieks palīdzējis viņa koordinēt raķešu iekārtas pārvietošanu.

Pulatovs un Harčenko pavadījuši "Buk" Sņižnes apkaimē, no kurienes tika izšauts uz lidmašīnu. Harčenko stāvējis līdzās "Buk", kad no tās tika izšauta raķete.

Malaizijas pasažieru lidmašīna "Boeing 777" tika notriekta 2014. gadā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos. Katastrofā dzīvību zaudēja visi lidmašīnā esošie 298 pasažieri un apkalpes locekļi. Aptuveni divas trešdaļas no bojāgājušajiem bija Nīderlandes pilsoņi.

Bojāgājušo radinieki atklāja, ka izmeklētāji darījuši viņiem zināmu, ka četru aizdomās turamo tiesa sāksies 2020. gada martā Nīderlandē.

Aizdomās turamie, visticamāk, tiks tiesāti aizmuguriski, jo Krievija neizdod savus pilsoņu tiesāšanai ārvalstīs. Savukārt Harčenko atrašanās vieta izmeklētājiem pagaidām neesot zināma.

Kā pavēstīja izmeklēšanas komisija, tā nevērsīsies pie Krievijas ar lūgumu viņus izdot, jo Krievijas likumi neparedz savu pilsoņu izdošanu citām valstīm. Taču izmeklētāji lūgs Krieviju viņus nopratināt attiecībā uz izvirzītajām apsūdzībām. Šī paša iemesla dēļ izmeklētāji nelūgs arī Ukrainu izdot Harčenko.

Bijušais teroristu organizācijas "Doņeckas tautas republika" (DTR) līderis Igors Girkins (Strelkovs) trešdien Krievijas ziņu aģentūrai "Interfax" noliedza, ka Maskavas atbalstītie kaujinieki būtu notriekuši "Boeing 777".

"Es varu vienīgi pateikt, ka kaujinieki nenotrieca "Boeing"," aģentūrai sacīja Girkins.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra izmeklēšanas komisijas nosauktajiem aizdomās turamajiem izvirzījusi apsūdzības, savukārt ģenerālprokurors Jurijs Lucenko apsolījis aizturēt Harčenko.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paudis atzinību par četru aizdomās turamo nosaukšanu un viņu gaidāmo tiesāšanu.

"Šis ir svarīgs, svarīgs posms centienos atklāt visu patiesību un nodrošināt taisnīgumu par 298 cilvēku no 17 valstīm nogalināšanu," teikts Stoltenberga paziņojumā. "Es pilnībā uzticos Nīderlandes juridiskās sistēmas neatkarībai un profesionālismam."

"Kā norādījusi ANO Drošības padome, visām valstīm jāsadarbojas centienos panākt patiesību, taisnīgumu un atbildību," pavēstīja Stoltenbergs.

Tikmēr Ukraina trešdien aicināja Krieviju uzņemties atbildību par pasažieru lidmašīnas notriekšanu.

"Mēs aicinām Krievijas Federāciju atzīt savu atbildību par ieroču piegādāšanu" kaujiniekiem, teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā, vienlaikus mudinot Maskavu sadarboties ar izmeklēšanu.

Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija izmeklēšanas komisijas paziņojumu par Krievijas militārpersonu līdzdalību lidmašīnas notriekšanā nodēvēja par "absolūti nepamatotu", par ko "atkal nav parādīts neviens konkrēts pierādījums".