Uzņēmums "Lido" noliedz bijušās darbinieces apgalvojumus par pārkāpumiem (7)

Līcīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka "Lido" restorānā tirdzniecības centrā "Aleksa" sāka strādāt 2016.gada maijā uzreiz pēc "Lido" restorānu atklāšanas Berlīnē un nostrādāja tur apmēram mēnesi. Tolaik ēdināšanas uzņēmums meklēja darbiniekus un oficiantus Berlīnes iedzīvotāju vidū.

Līcīte Vācijā dzīvojusi jau sen un viņai kādreiz šajā valstī piederējis savs restorāns, tāpēc viņai piedāvāts restorāna vadītājas amats.

Tā kā restorāna vadītājas darbs bija saistīts ar sēdēšanu restorāna birojā un dokumentiem, bet viņa vēlējusies darbu ar cilvēkiem, uzņēmums viņai piedāvājis restorāna zāles pārzines darbu. Sieviete tam piekritusi, neraugoties uz zemo darba samaksu, jo vēlējusies līdzdarboties "Lido" attīstībā Vācijā.

Viņa pastāstīja, atbilstoši Vācijas likumdošanai noslēgusi darba līgumu ar uzņēmumu, un sākusi tajā strādāt. Darbs sākās ar mācībām "Lido" cehā Austrumberlīnē. Restorānus "Lido" Vācijā bija plānots atvērt maija otrajā pusē.

» "Lido" apsver aiziešanu no Vācijas tirgus: Sākumā domājām, ka Vācijā viss ir godīgi un visi maksā nodokļus

"No Latvijas atvestie darbinieki strādāja ar Latvijas līgumiem un šeit bija noformēti komandējumā," sacīja Līcīte. Komandējums vidēji vienam cilvēkam ildzis divas nedēļas, pēc kurām viņš atgriezās darbā Latvijā, kamēr uz Vāciju lidoja citi "Lido" darbinieki.

Viņa teica, ka no Latvijas atbraukušie cilvēki restorānos "Lido" Vācijā tika nodarbināti par tādām stundas algas likmēm kā Latvijā, kas neatbilst Vācijas likumdošanai.

"Pat, ja esi noformēts komandējumā, darba likumdošanai ir jāatbilst tai valstij, kura tobrīd strādā," viņa norādīja. Līcīte atzina, ka no Latvijas atvestie darbinieki Vācijā dzīvoja darba devēja īrētā kopmītnes dzīvoklī apmēram 4-5 kilometru attālumā no darba vietas un bija sociāli neaizsargāti.

Pēc viņas sacītā, "Lido" vadības pārstāvji pret darbiniekiem no Latvijas izturējušies necienīgi, tostarp mudinot ceļu no naktsmītnes līdz darbam vairāku kilometru garumā mērot kājām tā vietā, lai iegādātos darbiniekiem sabiedriskā transporta mēnešbiļetes.

Tāpat no Latvijas atbraukušajiem darbiniekiem restorānos bija jāstrādā sešas dienas nedēļā pa 12 stundām katru dienu.

Svētdien neesot bijis jāstrādā vien tādēļ, ka tirdzniecības centri todien ir slēgti.

"Svētdienās tirdzniecības centri un veikali [Vācijā] ir ciet, savādāk viņi būtu strādājuši 14 dienas pa 12 stundām nepārtraukti. Tā ir klaja likuma pārkāpšana. Pret mums, darbiniekiem no Vācijas, izturējās laipni, uzklausīja, bet pret latviešu darbiniekiem izturējās briesmīgi," teica Līcīte.

Pēc viņas teiktā, no Latvijas uz Vāciju atbraukušās pavāres un trauku mazgātājas uzņēmums maldinājis, ka Vācijā par pīpēšanu sabiedriskā vietā draud arests, lai gan šajā valstī nav smēķēšanas aizlieguma. Tāpēc darbinieces smēķēja, notupušās aiz tirdzniecības centra pie atkritumu urnām, tā vietā, lai to darītu tirdzniecības centra skvēriņā uz soliņa, kā to darīja citi tirdzniecības centra darbinieki.

"Lido" darbiniekiem Vācijā pašiem bija jākārto ēdināšanas iestādes inventārs, piemēram, mēbeles un katli, jāiekārto jaunatvērtie restorāni.

Viņa pastāstīja, ka, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un citus faktorus, darbā "Lido" Vācijā nostrādājusi vien apmēram mēnesi - līdz 2016. gada maija beigām.

Pēc darba attiecību izbeigšanas viņa pāris reizes esot iegājusi restorānā, taču apmeklētība bijusi zema, ēdiens sagatavots iepriekšējā dienā "Lido" cehā un vairs neesot bijis svaigs. 2018. gada oktobrī "Lido" Šarlotes ielā aizvērts.

"Ķirsona bizness varbūt der Latvijā, kur ir ļoti maza konkurence, bet tikai ne te," secināja Līcīte.

Berlīnes latviešu luterāņu draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis tīmekļa vietnē "Facebook" norādījis, ka uzņēmuma vadītāja Gunāra Ķirsona iepriekš plašsaziņas līdzekļos publiskotā informācija esot "klaju melu un nepatiesu apvainojumu Berlīnes uzņēmējiem, darbiniekiem, Vācijas uzņēmējdarbības videi pilna. Viņš arī norāda, ka kopš pirmajām dienām Berlīnē notikuši tiesas procesi pret Ķirsona uzņēmumu par nemaksāšanu, kuros uzvarējuši bijušie darbinieki, nevis uzņēmums.

Arī Rēdemanis norāda, ka, "Lido" sākot darbību Berlīnē, pa divām-trim nedēļām nodarbināti no Latvijas atvestie darbinieki, kuri tur saņēmuši algu pēc Latvijas likmēm un dzīvojuši speciāli noīrētā kopmītnes dzīvoklī, kā arī bijuši pilnīgi sociāli neaizsargāti, bez kādas spēkā esošas apdrošināšanas. Ja gadījās nopietnāka trauma vai slimība, tad slimnieks nekavējoties pārceļojis uz Rīgu.

"Man šķiet, šī prakse turpinās vēl šobrīd," raksta Rēdmanis, norādot, ka "Lido" lielākā ēdamzāle Berlīnē - Šarlotes ielā - tika slēgta jau pagājušā gada oktobrī. Otra zāle - tirdzniecības centrā "Aleksa" - gan darbības sākumā, gan vēl arvien ir pustukša sava mazā un neatbilstošā sortimenta dēļ, tā nespēj izturēt konkurenci ar citiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuri strādā attiecīgajā tirdzniecības centrā, pauž mācītājs.

Kāda sieviete tīmekļa vietnē "Facebook" zem Rēdmaņa komentāra paudusi, ka piekrīt, ka sortiments "Lido" restorānā tirdzniecības centrā "Aleksa" esot ļoti mazs. Arī citi tīmekļa vietnes "Facebook" lietotāji pauduši atbalstu Rēdmaņa teiktajam. Diskusijā izskanēja arī viedokļi, ka "Lido" darbiniekiem nav iespēju sevi pasargāt, un neviens neaizsargās viņus, lai pēc tam darbu nezaudētu. Tāpat komentāru sadaļai pievienots arī saite uz interneta vietni, kurā bijušie darbinieki negatīvi izsakās par darbu "Lido" restorānos Vācijā.

Aģentūrai LETA šonedēļ neizdevās sazināties ar "Lido" padomes priekšsēdētāju Gunāru Ķirsonu, lai iegūtu viņa komentāru par iepriekš minētajiem komentāriem. "Lido" mārketinga un komunikācijas projektu vadītāja Inese Blaune aģentūrai LETA paskaidroja, ka Ķirsons devies brīvdienās, tāpēc komentāru sniegs viņa.

Blaune precizēja, ka Berlīnē patlaban darbojas viens "Lido" restorāns "Ķirsons" tirdzniecības centrā "Aleksa", kuru arī aicināti apmeklēt klienti. Otra restorāna telpas Šarlotes ielā arvien ir "Lido" rīcībā, taču restorāns aizvērts.

Viņa arī sacīja, ka ēdināšanas un citās nozarēs, kas apkalpo klientus, atverot jaunus objektus, vienmēr ir nepieciešami papildspēki telpu iekārtošanai un jauno darbinieku apmācīšanai, tāpēc sākotnēji tajos nodarbināti darbinieki no Latvijas.

"Kad "Lido" 2016.gadā atvēra jaunus restorānus Berlīnē, tas bija liels notikums gan šeit esošajiem darbiniekiem, gan Berlīnes latviešiem. Tikai mūsu darbinieki zina, kā vislabāk pagatavot ēdienu un apkalpot klientus, un kolēģiem Latvijā tika piedāvāta iespēja doties pilnībā apmaksātā komandējumā un atbalstīt jaunās komandas izveidi Vācijā. No sirds esam pateicīgi tiem kolēģiem, kuri šo izaicinājumu pieņēma un palīdzēja restorāniem to atvēršanas posmā," viņa pauda.

Blaune arī norādīja, ka kopumā Eiropas Savienības (ES) likumdošana ir pretimnākoša uzņēmējiem, kas vēlas atvērt filiāli citās ES valstīs. Šāda prakse jau gadiem ilgi kalpo būvniecības nozarē, kā arī auto industrijā un citās sfērās.

"Likumdošana paredz, ka uzņēmējiem ir iespēja divu gadu garumā piedāvāt saviem darbiniekiem nosūtījumus uz ārzemēm, kamēr tiek veidota vietējā komanda. Tā ir unikāla iespēja darbiniekiem jaunas pieredzes un prasmju iegūšanā. Arī daļa "Lido" darbinieki izmantoja šo iespēju pastrādāt Vācijā, taču jau ilgāku laiku Berlīnes komanda ir nostabilizējusies un restorānā "Ķirsons" strādā tikai vietējie iedzīvotāji saskaņā ar Vācijas likumdošanu," viņa sacīja.

"Lido" mārketinga un komunikācijas projektu vadītāja norādīja, ka kopumā "Ķirsons" klienti labi novērtē saņemto produkciju un servisu - "Google Reviews" ēdināšanas iestāde novērtēta ar atzīmi 4,4 no 5. Tikmēr ceļotāju iecienītajā "Tripadvisor" "Ķirsons" novērtēts ar 4,5 zvaigznītēm no 5.

"Cilvēki slavē pieejamās cenas un iespēju sajusties kā mājās. Berlīnē ir ļoti plaša ēdienu izvēle un tiek pārstāvētas neskaitāmu valstu virtuves, un prieks, ka savā restorānā varam piedāvāt ieskatu latviešu mājas virtuvē," sacīja Blaune.

LETA jau ziņoja, ka, saskaņā ar Ķirsona jūnija sākumā pausto, "Lido" nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū. "Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas," sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka "Lido" varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Viņš arī pauda, ka iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

''Sākumā domājām, ka Vācijā viss ir godīgi un visi maksā nodokļus. Taču no desmit cilvēkiem, kas atnāk pie mums strādāt, astoņi prasa samaksu "in cash" [skaidrā naudā], un tikai divi ir gatavi to saņemt oficiāli. Vācijā maksā lielus sociālos pabalstus, un cilvēki grib tos saņemt, paralēli piestrādājot kaut kur neoficiāli. Berlīnē ir sabraukuši cilvēki no visas pasaules, un daudzi, kas grib kaut ko darīt, vēlas saņemt skaidrā," viņš sacīja.

Savukārt žurnāla "Kapitāls" jaunākajā numurā publicētajā intervijā "Lido" padomes priekšsēdētājs teicis, ka abiem restorāniem Berlīnē patlaban kompānija meklē pircējus un vēlas tos pārdot citiem.

"Berlīne nav Vācija, tur sabraukuši emigranti no visas pasaules. Tā ir kārtējā kļūda, ko esam pieļāvuši, - Berlīnē nevajadzēja biznesu taisīt. Tur esot ļoti daudz sociālo pabalstu un viena no tur atvērto restorānu atrašanās vietām bija ļoti slikta, līdz ar to Berlīne nav tā pilsēta, kur vajadzētu attīstīt biznesu, un tā kompānijai bijusi kārtējā labā skola, kas kopumā izmaksāja apmēram piecus miljonus eiro," žurnālam teicis Ķirsons.

Vienlaikus viņš intervijā piebildis, ka kļūda Vācijā bija arī tas, ka uzņēmums tur darbojās pats, bez partnera vācieša. Pēc Ķirsona paustā, "Lido" apgrozījumam Berlīne bija jābūt krietni lielākam, jo tur īre ir stipri dārgāka, un viss kopumā tur ir dārgāks.

Pēc viņa sacītā, arī plāni atvērt 100 restorānus kādā no ārvalstīm nav atmesti, bet, vai tas notiks Vācijā, Somijā, abās valstīs kopā vai kur citur, vēl tiek lemts.

"Jāuztaisa kļūdu analīze - gan pašiem, gan ārpakalpojumā, lai ārzemju kompānija pasaka, ko vēl mēs izdarījām nepareizi. Tad domāsim, vai varam turpināt," intervijā žurnālam "Kapitāls" teicis Ķirsons.

Jau ziņots, ka pirms trīs gadiem Ķirsons svinīgi atklāja pirmos divus restorānus Berlīnē un piecu gadu laikā plānoja Vācijā kopumā atvērt 100 ēstuves.

Kā vēstīts, "Lido" grupas apgrozījums 2017. gadā bija 50,933 miljoni eiro, savukārt grupas peļņa bija 1,07 miljoni eiro. Finanšu dati par 2018. gadu vēl nav pieejami.

"Lido" grupā ietilpst 13 ēdināšanas vietas un trīs veikali Rīgā, trīs "Lido" Tallinā, divi restorāni "Kirsons" un ražotne Berlīnē, kā arī gaļas un kulinārijas ražotne, alus darītava un konditoreja Rīgā. Uzņēmums dibināts 1991.gadā. Tā pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro.