"Negaisa nodarīto zaudējumu apmērs svārstās no dažiem simtiem līdz tūkstošiem eiro." Visvairāk apdrošināšanas pieprasījumu saņemti no Kurzemes

Risku apdrošinātāja "Balta" komunikācijas vadītāja Līna Lisnere sacīja, ka "Balta" līdz pirmdienai saņēmusi 98 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par postījumiem, ko nodarījusi vētra, kas pagājušajā nedēļā plosījās lielā daļā Latvijas teritorijas.

Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzībām par vētras nodarītiem postījumiem rezervējusi 88 000 eiro, tomēr kompānijā prognozē, ka postījumu apmērs būtiski pieaugs pēc pilnīgas pieteikumu izvērtēšanas un varētu sasniegt arī 100 000 eiro.

Lisnere skaidroja, ka visvairāk atlīdzības pieteikumu saņemti Kurzemes pusē - Kuldīgas un Tukuma novados, kā arī Kandavas un Engures novados. Tomēr vētra nav saudzējusi arī vidzemniekus, kur pieteikumi saņemti no Saulkrastiem un Līgatnes.

Pēc Lisneres teiktā, lielākie zaudējumi nodarīti nekustamajam īpašumam. Ēkām izsisti stikli, bojāti jumta segumi, izpostītas siltumnīcas un žogi. Vairākos īpašumos postījumus nodarījis zibens, iesperot dziļurbuma sūkņa vadības kastē, kā arī sabojājot elektronisko vārtu automātiku.

Tāpat spēcīgā negaisa laikā bojājumi nodarīti vairākiem desmitiem auto. Spēcīga krusa galvenokārt sabojājusi vējstiklus, motora pārsegus un automašīnu jumtus, bet vairākus auto sabojājuši arī vētras laikā nolauzti koku zari. Pēc klientu sniegtajiem datiem, daudziem auto krusas ietekmē ir 50 un vairāk buktes, kā arī vairāki KASKO polišu īpašnieki atsaujušies uz krusas graudiem "galda tenisa bumbiņas lielumā".

Savukārt "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops atzīmēja, ka atbilstoši "Swedbank" apdrošināšanas datiem īpašumiem nodarīto zaudējumu apmērs svārstās no dažiem simtiem līdz tūkstošiem eiro. Visvairāk bojāti ēku jumti, siltumnīcas un zibens spēriena rezultātā bojātas elektroierīces.

Krops atzīmēja, ka kopumā no 11. līdz 13. jūnijam, kad Latviju pāršalca spēcīgās vēja brāzmas, saņemti vairāk nekā 50 atlīdzību pieteikumi. Visvairāk atlīdzību pieteikumu skaits saņemts no Kurzemes reģiona. Tostarp vējš norāvis zirgu stallim pusi jumta, lūzuši koki izsituši mājokļu logus vai sabojājuši ēku jumtus, vētras laikā applūdis pagrabs, bojājot arī ēkas koka sienu konstrukcijas, zibens spēriena rezultātā nodegusi pirts ēka un citi gadījumi.

Viņš piebilda, ka vidējā atlīdzība par nodarītajiem bojājumiem lietus plūdu rezultātā ir 680 eiro, savukārt par bojātu ēku jumtu - sākot no 600 eiro.

"Swedbank" Riska apdrošināšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš norādīja, ka postošas dabas stihijas Latvijā nav retums, taču cilvēki vēl aizvien bieži turas pie pārliecības "ar mani jau tā nenotiks" vai "man tas nav aktuāli". "Taču, piemēram, pērn 11% no atlīdzību pieteikumiem bija saistīti ar dažādām dabas izraisītām likstām, piemēram, lūzuši koki, norauti jumti, piekabe "iepūsta" mājas sienā, "aizpūstas" lapenes un citi gadījumi.

Vidējā izmaksātā summa sasniedza 670 eiro. Tāpēc iedzīvotājiem būtu svarīgi kritiski pārdomāt, vai ir pietiekams finansiāls drošības spilvens, lai šādās neplānotās situācijās izdevumus segtu pašu spēkiem, vai tomēr īpašumu apdrošināt," atzīmēja Kalniņš.

Foto: Vētras postītā Šlokenbekas muiža