"Alkotūrisms" - miljoni Latvijas budžetā un uzņēmēju makos. Kā to ietekmēs alkohola akcīzes nodokļa samazināšana Igaunijā? (2)

"LNT Ziņas" pētīja, kādu iespaidu šis lēmums atstās uz Igaunijas robežas tuvumā esošajām pašvaldībām, kam lielu ienākumu daļu nodrošināja tieši vecajos robežsardzes punktos un jaunuzslietos angāros izveidotie alkohola lielveikali, kā arī - cik lielu robu solis akcīzes nodokļa izlīdzināšanā cirtīs Latvijas budžetā un uzņēmēju makos.

Akcīzes nodoklis alkoholam šobrīd Latvijā ir vidēji par 30% zemāks nekā tas ir Igaunijā, un tas arī ir tas magnēts, kāpēc mūsu kaimiņi brauc pirkties uz Ziemeļvidzemi.

Ļoti lielai daļai igauņu un somu katra čeka vidējā summa ir par vairākiem tūkstošiem eiro.

Šonedēļ publiskotie pētījumu kompānijas SKDS Igaunijā veiktie aptaujas dati liecina – 25% igauņu uz Latviju brauc tieši alkohola pirkšanas dēļ. Vēl 23% tas ir bijis viens no vairākiem apmeklējuma iemesliem, bet 51% igauņu, kam alkoltūrisms nebija galvenais iemesls, tomēr izmantoja izdevību Latvijā iegādāties grādīgos dzērienus. Braucot te vismaz trīs reizes gadā, viņi visi kopā pēc pētījuma aplēsēm Latvijā par alkoholu iztērē 124 miljonus eiro.

Alkoholu kaimiņi ved ne tikai pašpatēriņam, radiem un draugiem, bet arī tālākpārdošanai. Piemēram, ja iepakojums ar 20 skārdenēm sidra Somijā maksā 80 eiro, tad Latvijā - ap 16 eiro.

Latvijas Alkohola nozares asociācija rēķina - alkohola tirdzniecība tieši Latvijas-Igaunijas pierobežā pērn mūsu valsts budžetam pienesa 70 miljonus eiro.

Taču, ja Igaunijas parlaments pieņem lēmumu, ka viņi samazina par 25% samazina savu akcīzi un pietuvina to Latvijas līmenim, tad igauņiem īsti vairs nav tās ekonomiskās motivācijas dzīties uz, piemēram, Valku, Api, Ainažiem.

Alkoholisko dzērienu ražotāji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī pierobežas pašvaldību vadītāji plāno vērsties Finanšu ministrijā, pie Saeimas un valdības steidzami reaģēt uz igauņu plāniem.

Lai arī akcīze alkoholam Latvijā tika paaugstināta tikko martā, izskan prasība to tuvākajā laikā tomēr samazināt - alum un stiprajam alkoholam vismaz par 25%.

"Finanšu ministrijai būs jāsamazina savs plāns no akcīzes ieņēmumiem, un tas nozīmē, ka nauda būs jāņem no citām nozarēm, kas, visticamāk, var novest pie tā, ka būs spiediens uz citiem nodokļiem," uzsver Vītols.

Trauksmi ceļ arī pierobežas pašvaldību vadītāji. Valkas mērs Vents Armands Krauklis uzsver, ka tā sauktā alkohola tūrisma izzušana apdraudētu pierobežas ekonomiku, jo no igauņiem un somiem labumu Ziemeļvidzemē gūst arī tie vietējie uzņēmēji, kuriem nav nekāda sakara ar alkohola pārdošanu.

"Ja tu esi braucis 500 vai 800 kilometrus, skaidrs, ka tu gribi arī paēst.

Daži paliek pa nakti. Viņi ir atklājuši mazos veikaliņus un pērk amatnieku izstrādājumus. Somiem patīk mūsu floristikas izstrādājumi. Valmiermuiža, Valmiera – pilna ar igauņiem," stāsta Krauklis.

Saprotot, ka igauņi un somi pēc alkohola nopirkšanas naudu tērē vēl arī citām lietām, uz Valku tirgoties brauc uzņēmēji un mājražotāji no Latgales un pat Kurzemes. Uz igauņu un somu alkotūristu pirktspēju turas arī liela daļa pierobežas apģērbu un apavu veikalu.

"Tā daļa, ko mēs iegūstam PVN visos citos pirkumos, ko iegūst pašvaldības caur iedzīvotāju ienākumu nodokli, un, ja to visu sasummē, to noteikti ir virs 100 miljoniem eiro, ko Latvija iegūst plusā. Būtība tas ir eksports," akcentē Valkas novada domes priekšsēdētājs.

Trauksmi ceļ arī alus darītāji, kuri speciāli pierobežas alkohola veikaliem ražo 15% savas produkcijas. Alkohola nozare aprēķinājusi - ja Latvija nesamazinās akcīzi alkoholam, par bezdarbniekiem Latvijā kļūšot aptuveni 300 cilvēku.

Akcīzes nodokli igauņi jau nesamazina tāpēc, ka gribētu vairāk nodzirdīt savu tautu. Viņi samazina, lai atgūtu naudu, ko igauņi un sevišķi somi iztērē Latvijā. Somu alkotūristu skaits Igaunijā nokrities par 30% Latvijas dēļ, līdz ar to igauņi pieteikuši ekonomisko cīņu Latvijai. Tas bija arī no viņu priekšvēlēšanu solījumu saukļiem, ka atgūst Igaunijai 300 miljonus eiro gadā. Valkas mēru pārsteidz, ka Latvijas politiķi to tik viegli atdos.

"Palīdzēsim igauņiem viņu budžetā iegūt papildu simts miljonus eiro, bet no sava budžeta simts miljoniem atteiksimies.

Mūsu sarežģītajā budžeta situācijā tas ir absolūti nepareizi un nepieļaujami."

Vēl par 38 miljoniem eiro gada laikā nopērk Latvijā degvielu. Tātad - kopā pēc SKDS aptaujas aplēsēm - igauņi Latvijā iztērē 273 miljonus eiro gadā. Cik daudzus miljonus Latvijas pienes vēl klāt somi, nav rēķināts. Taču šis viss draud sabrukt, ja Latvija nekādi nereaģēs uz Igaunijas parlamenta balsojumu samazināt savu alkohola akcīzi par 25%, atņemot Latvijai līdzšinējos igauņu un somu pircējus.