/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2019/06/09/12244291t1h1e33.jpg)
Ik gadu viltošanas un pirātisma dēļ Latvija cieš zaudējumus apmēram 109 miljonu eiro apmērā - tā liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja jaunākie dati par 11 galvenajām ekonomikas nozarēm, vēsta LNT ziņas.
Latvija viltotu preču dēļ zaudē vairāk kā 100 miljonus eiro gadā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pārdošanas zaudējumi tiek lēsti apmēram 10% apjomā visās 11 Latvijas ekonomikas nozarēs. Vietējiem uzņēmējiem lielākās bažas ir par zaudēto peļņu un Latvijā pastāvošiem biznesa riskiem.
"Pat veikalos, kuri varbūt neizskatās tādi no ārpuses, tirgo šo te viltoto produkciju, turklāt par tādām pašam cenām, kā tirgo oriģinālus. Un tas jau ir liels zaudējums gan tiem, kas ražo, gan tiem, kas tirgo, gan arī valsts budžetam, protams," norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa.
Ziņot par negodprātīgu praksi paši uzņēmēji gan nesteidz. Viltojuma esamību esot ļoti grūti pierādīt. Turklāt, Latvija ir ļoti mazs tirgus un ārzemju pazīstamie ražotāji negrib ķēpāties, piemēram, ar pāris desmitiem viltoto smaržu pudelītēm.
Foto: Kontrabandas ievedēju "radošums" - cigarešu krava gāzes balonos
Tajā pašā laikā Patentu valdē pagājušajā gadā ir būtiski – par 11% – pieaudzis pieteikumu skaits preču aizsardzībai. Kopumā saņemts 3571 pieteikums.
"Tas ir labs rādītājs tam, ka pieaug izpratne par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un tās nepieciešamību, un ir jāatzīmē, ka vairāk nekā puse jeb 52% ir Latvija izcelsmes preču zīmes," LNT atzinusi Patentu valdes pārstāve Santa Lozda.
Sabiedrībā esot vāja izpratne par viltotas produkcijas sekām.
"Viltojumi īstenībā rada nozīmīgu kaitējumu ne tikai Eiropas un Latvijas ekonomikai un tautsaimniecības attīstībai, bet arī cilvēka drošībai un veselībai," uzsver Lozda.
Piemēram, pēdējos gados Latvijas muitnieki arvien biežāk konfiscē viltotus medikamentus. Pārsvarā tie ir potenci uzlabojošie līdzekļi, ko ieved individuālie pasažieri savos čemodānos. Tomēr visbiežāk Latvijā tiek pārtverti viltoti zīmolu apģērbi un apavi, tehnika – pulksteņi, telefoni un pat zāģi.
"Ja mēs skatāmies pēc vienību skaita, tad visvairāk tiek ievests ar jūras transportu, proti, ar jūras konteineriem. Savukārt, ja mēs skatāmies pēc preču vērtības, tad attiecīgi visvairāk tiek ievestas pa pastu, izmantojot tieši pasta sūtījumus," atklāj Valsts Ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Arturs Kovaļenko.
Viltotās preces ir liela problēma visā Eiropas Savienībā. Katru gadu 11 galvenajās ekonomikas nozarēs viltošanas dēļ tiek zaudēti apmēram 60 miljardi eiro. Visgrūtāk ir izkontrolēt viltoto preču kustību pa sauszemes ceļiem Eiropas Savienības iekšzemē, kur kontrole nepastāv.