/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/06/04/12228862t1he76e.jpg)
Ģenerālprokuratūra Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam arī uzrādījusi apsūdzību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Rimšēvičs un Martinsons tiek apsūdzēti arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūrai LETA pastāstīja, ka 24. maijā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības abām personām, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī Krimināllikuma 195. panta trešā daļa.
Par šādu noziegumu likums paredz brīvības atņemšanu no trim līdz divpadsmit gadiem.
Prokuratūra uzskata, ka abas personas grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja noziedzīgi iegūtu 250 000 eiro legalizēšanu.
Tāpat ir sākts arī process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu Majevska neatklāja.
Patlaban krimināllietā turpinās izmeklēšana, lai lietu varētu nodot tiesai. Prokuratūrā konkrētus termiņus lietas nodošanai tiesā šobrīd neminēja.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
KNAB Rimšēviču aizturēja 2018. gada februārī.
Lietas uzraugošā prokurore Jirgena 2018. gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.