/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Otrdien, 4. jūnijā, ASV un Eiropas Savienība (ES) Tjaņaņmeņas slaktiņa 30. gadadienā aicināja Ķīnu sniegt pilnīgu informāciju par cilvēku skaitu, kas tika nogalināti vai pazuda, Ķīnas armijai 1989. gada 4. jūnijā Pekinas centrā apspiežot demokrātijas atbalstītāju protestus.
Apritējuši 30 gadi kopš Tjaņaņmeņas slaktiņa: ASV un ES aicina sniegt informāciju par upuriem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pilnīgas informācijas publiskošana būtu "mierinājums daudziem šīs vēstures tumšās lappuses notikumu upuriem", teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā, vienlaikus aicinot Pekinu atbrīvot cilvēkus, kas atrodas ieslodzījumā, jo iestājušies par cilvēktiesībām un lielāku brīvību.
Joprojām nav zināms, cik daudz cilvēku tika nogalināti Tjaņaņmeņas slaktiņā.
"30 gadus senie notikumi joprojām rada nemieru mūsu sirdsapziņai un to cilvēku sirdsapziņai visā pasaulē, kas mīl brīvību," teikts paziņojumā.
Valsts departaments arī apliecināja cieņu protestētājiem, kas pauda pretestību komunistu valdībai, līdz tā laukumā iesūtīja tankus.
Protestētāji Pekinā un citās Ķīnas pilsētās "smagi cieta, iestājoties par labāku nākotni savai valstij", teikts paziņojumā, izsakot līdzjūtību ģimenēm, kas joprojām sēro par saviem tuviniekiem.
Tajā pieminēta organizācija "Tjaņaņmeņas mātes", kas, neraugoties uz lielu personisko risku, cenšas panākt taisnību.
Arī ES aicināja uz lielāku atklātību Tjaņaņmeņas slaktiņa lietā.
"Precīzi skaitļi par tiem, kas zaudēja dzīvību un tika aizturēti 4.jūnijā un tam sekojošajās represijās, tā arī nav apstiprināti, un varbūt nekad nekļūs zināmi," teikts ES augstās ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni paziņojumā.
"Atzīt šos notikumus un tos, kas saistībā ar Tjaņaņmeņas laukuma protestiem tika nogalināti un aizturēti, vai arī ir pazuduši, ir svarīgi nākotnes paaudzēm un kolektīvajai atmiņai," sacīts paziņojumā.
ES sagaida, ka tiem, kas ir aizturēti protestu dēļ un par to pieminēšanu, tiks nodrošināts taisnīgs tiesas process, pauda Mogerīni. Viņa arī aicināja atbrīvot sešus cilvēktiesību aktīvistus un advokātus, kas šobrīd atrodas apcietinājumā.
1989. gada 4.jūnijā Ķīnas armija nošāva simtus, iespējams, pat tūkstošus, demokrātijas atbalstītāju protestu dalībnieku, kas piedalījās miermīlīgā demonstrācijā Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā.
Ķīnā nav atļauts publiski apspriest 1989.gada 4. jūnija nakts notikumus, kad armija ar tankiem un bruņutransportieriem nogalināja protestētājus Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā, kas pieprasīja demokrātiskas reformas un protestēja pret korupciju varasiestādēs.
Ķīnas varasiestādes 1989. gadā pieredzētos protestus uzskata par vērstiem pret revolūciju un to pieminēšanai nerīko īpašus pasākumus.