/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/06/03/12227226t1h3e33.jpg)
Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments atstājis spēkā lēmumu par Zolitūdes traģēdijas lietā apsūdzētā būvinženiera Andra Gulbja būvprakses sertifikāta anulēšanu ēku konstrukciju projektēšanā.
Tiesa atstāj spēkā lēmumu par Zolitūdas traģēdijas lietā apsūdzētā Gulbja sertifikāta anulēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija anulēja Gulbja sertifikātu, jo viņš pieļāvis ar būvniecību saistīto normatīvo aktu pārkāpumus vēlāk - 2013. gada 21. novembrī - sagruvušā veikala un daudzstāvu dzīvojamās ēkas Priedaines ielā 20 būvprojekta ekspertīzes veikšanā. Ekonomikas ministrija (EM) apstiprināja Gulbja sertifikāta anulēšanu.
Gulbis tiesu lūdza atcelt EM lēmumu, bet Administratīvās apgabaltiesa viņa pieteikumu noraidīja, savukārt Senāts atstājis spēkā apgabaltiesas spriedumu, informē Augstākā tiesa.
Senāta spriedums nav pārsūdzams.
Senāts, izskatot Gulbja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, nesaskatīja kļūdas apgabaltiesas veiktajā pierādījumu novērtēšanā.
Saskaņā ar apgabaltiesas konstatēto no Gulbja veiktās ekspertīzes atzinuma redzams, ka tas ir uz vienas A4 lapas bez datuma. Tajā uzskaitīti četri dokumenti, kuri tikuši iesniegti ekspertīzei. Tālāk teikts, ka par iesniegtajiem materiāliem īpašu piezīmju nav. Slēdziens -
"iesniegto būvprojektu rekomendēju apstiprināšanai (realizācijai)". Gulbis slēdzienu apliecinājis ar savu parakstu. No šā teksta nav saprotams, kā eksperts nonācis pie gala slēdziena, konstatēja Senāts. Nav arī norādes, ka eksistē citi dokumenti, kuros Gulbis būtu ietvēris kādus aprēķinus.
Līdz ar to nav iespējams pārliecināties, kā Gulbis nonācis pie pozitīva atzinuma, skaidroja Augstākā tiesa.
Senāts uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai Gulbja rīcībā bija vai nebija visa būvprojekta būvkonstrukciju sadaļas dokumentācija, kā arī neatkarīgi no tā, vai ekspertīze tika veikta pilnīgi vai nepilnīgi izstrādātam būvprojektam vai tā sadaļai, galvenais Gulbim adresētais pārmetums pamatoti saistāms ar to, ka ekspertīze veikta nekvalitatīvi.
Proti, kā norāda Senāts, Gulbis sastādījis paviršu un formālu ekspertīzes atzinumu, kurā pēc būtības ir tikai slēdziens, bet nav atspoguļots ne ekspertīzes veikšanas ceļš, ne aprēķini.
Un, neraugoties uz tiesas nepārprotamajām norādēm par šiem būtiskajiem trūkumiem, Gulbis nav centies iesniegt pierādījumus par pretējo.
Senāts atzīst par pamatotu apgabaltiesas vērtējumu, ka konstatētais pārkāpums ir nopietns un ir pamats sertifikāta anulēšanai, jo šāda Gulbja profesionālā darbība var radīt draudus personu dzīvībai, veselībai un īpašumam.
Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.